Viņš norādīja, ka līdz šim ir izskanējuši vairāki brīdinājumi par provokācijām, kas varētu notikt 16.martā.
„Bet es aicinātu paskatīties no malas, vai neliekas, ka veidojas asimetrija? Piemēram, cilvēkiem, kuri vēlas iet 16.marta gājienā, iesaka braukt uz Lesteni un tur pieminēt bojāgājušos, bet es neesmu dzirdējis aicinājumu nesvinēt 9.maiju Pārdaugavā, bet citur, jo ir daudz bojāgājušo karavīru kapu,” sprieda Zanders.
Tiek apelēts pie 16.marta gājiena piekritēju sirdsapziņas, sakot, ka varētu būt provokācijas, bet tādā gadījumā būtu jāsagaida kaut ko līdzīgu attiecībā uz 9.maiju, norādīja Zanders.
Viņš arī sacīja, ka šogad būs īpaši savādi redzēt Rīgā tās pašas Georga lentītes, ar kurām cilvēki Krimā sabradā Ukrainas neatkarību.
Politiķi, kuri runā par provokācijām, paši ar savu darbību ir liels provocējošs elements, „mūsu pašu politiķu rīcība ir tas, kas provocē to, ka cilvēki neinteresējas par politiku, sāk ar nepatiku izturēties pret valsti”, provocējošais elements nav tik daudz 16. marts, cik Latvijas politiskā elite, kura varētu paklusēt, kad runa ir par provokācijām, sacīja Zanders.
