''Izcilākās pasaules līmeņa ziņu studijas šobrīd ir ļoti tehnoloģiskas – tajās ir daudz kustīgu kameru un robotkameru, jo galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk spēt nomainīt kadrējumu, ainas. Ir studijas, kas var strādāt pat bez operatoriem – režisors var autonomi izvēlēties un nospiest kadrējuma “pogas”, lai robotkamera pati pagrieztos.
Modīgi un neparasti ir izmantot paplašinātās realitātes risinājumus – dators ģenerē virtuālu raidījuma vadītāju, kura studijā nemaz nav, bet skatītājs ekrānā viņu redz. Šādi risinājumi ļauj pavisam nelielā studijā radīt bagātu vizuālo saturu. Nav nepieciešams ne zaļais ekrāns, ne virtuālās realitātes studija, jo paplašinātās realitātes elementus var uzstādīt pat visai klasiskā ziņu studijā.
Vizuālā kadra veidošanai un studijas dekorācijām šobrīd ļoti daudz izmanto gaismas tehnoloģijas, LED gaismas ļauj radīt visus iespējamos krāsu salikumus, dinamiski pāriet no viena krāsu salikuma uz citu.
Svarīgi, lai studijā integrētās tehnoloģijas ļautu strādāt ātri un vienkārši, jo laiks taču ir nauda! Jāspēj ātri, turklāt fiziski telpā nemainot dekorācijas, radīt pavisam citu kadru. Ziņas nozīmē nepārtrauktu notikumu plūsmu, tāpēc jāspēj operatīvi reaģēt, pielāgot studiju konkrētās informācijas veiksmīgākai pasniegšanai.
Mūsdienās galvenā komunikācijas forma ir video, līdz ar to visur jāveido labs kadrs – ne tikai televīzijā, bet arī ziņu portālos un citur. Skatītājs ir redzējis ļoti daudz, viņš ir visai izlutināts, viņam ir augstas prasības, līdz ar to viņš ir ļoti grūti pārsteidzams. Tas savukārt nozīmē, ka kadram jābūt harmoniskam un atpazīstamam – skatītājam, ieslēdzot ekrānu, pāris sekundēs jāspēj noorientēties un saprast, ko tieši viņš redz – kādu kanālu un pārraidi.
Viņam vienmēr jāzina, kas ir cilvēks, ko ierauga ekrānā. Taču svarīgi, lai raidījuma vadītājs būtu ne tikai atpazīstams, bet arī cienījama personība, kurai var uzticēties. Ne mazāk būtisks kvalitatīva kadra veidošanā ir vadītāja izskats un stils – lai būtu patīkami vērot, viņam jābūt teju nevainojamam. Ir daudz nianšu – dabisks ādas tonis, pareizs un dabisks grims, harmonisks stils – apģērbam jābūt īpaši piemeklētam gan pēc krāsām, gan auduma tekstūras. Profesionāli veidotā kadrā katram sīkumam ir vērā ņemama nozīme.
Video ar pirmo akcentu jānoķer cilvēka interese. Jābūt kam tiešām svarīgam un aizraujošam, lai gribētu skatīties tālāk un vairāk. Cilvēki skrien, skrien, vēlas visu informāciju saņemt ļoti ātri, tāpēc arī ziņām jābūt koncentrētām. Kā noturēt uzmanību, ja skatītājs pieradis skrollēt pāri – no viena uz nākamo, tad vēl nākamo?
Mājās cilvēks lēnām var iesēsties krēslā un mierīgi pusstundu skatīties ziņas. Mobilajā telefonā viņš nekad tā nedarīs. Varbūt klausīsies, tāpēc svarīgi, lai īsos ziņu izlaidumos galvenie akcenti būtu arī labi dzirdami. Mobilajos telefonos un planšetēs ekrāni ir mazi, līdz ar to arī vizuālajam saturam jābūt jau iepriekš adaptētam konkrētajam formātam. Ja kadrā ir “runājošās galvas”, viņiem jāatrodas pietiekami tuvu, jo tālu stāvošus cilvēkus mazā ekrānā vispār neieraudzīs. Arī tekstuālā informācija jāpasniedz citādāk nekā televīzijā – teksta izmēram kadrā jābūt atbilstošā izmērā. Svarīgākais – jāveido atšķirīgs saturs mobilajām platformām un standarta televīzijai, turklāt informācijas pasniegšanai jāatšķiras arī laika un akcentu ziņā.
Televīzijā vissvarīgākais aizkadra elements ir sagatavošanās, mājasdarbu veikšana. Skatītājs ekrānā redz gatavo kadru, bet, visticamāk, pat nenojauš, cik daudz darba ieguldīts, lai to izveidotu. Cik daudz cilvēku strādā, lai viņš ik vakaru redzētu ziņas pusstundas garumā. Montētais vai tiešraides kadrs ir tikai aisberga virspuse, savukārt sagatavošanas darbs atrodas zem ūdens, nav redzams. Producēšana, filmēšana, intervijas, redaktora darbs… Mana pārliecība ir tāda, ka panākumus var ieprogrammēt, taču pirms tam ir ļoti daudz jāstrādā!
Jo lielāks projekts, jo tas man ir interesantāks! Tad jūtu, ka ir ko darīt, ka ir izaicinājums. Man patīk, ja producents jau sākumā pasaka, ka darbs būs jāizdara ļoti labi!
Esmu daudzus gadus strādājis ar TV un producentu kompānijām, kuras rada dažādu žanru televīzijas saturu: realitātes šovus, seriālus, koncertus, sporta pārraides. Pēdējos 20 gadus strādāju kā operators-inscenētājs lielos projektos, piemēram, Eiropas vieglatlētikas čempionātā, ļoti patīk arī lielie, dzīvie koncerti. Priecājos, ka man bijusi iespēja iepazīties ar jūsu grupu “Prāta vētra”, filmēt viņu grandiozos koncertus Mežaparkā. Daudz tehnoloģiju un ļoti pozitīva enerģija! Sapulcēt 60 tūkstošus skatītāju – tas ir kaut kas!
Savulaik pats strādāju kā operators, bet pienāca laiks, kad gribēju atbildēt par visu kadru kopumā – visa projekta kadru, ne tikai par savu vienu kameru. Kā ģenerālis kaujas laukā izvietot armiju, lai iekarotu teritoriju. Mana teritorija laikam ir skatītājs. Vēlos kameras izvietot tā, lai cilvēks, kurš skatās video ierakstu, justos vēl labāk, nekā atrodoties koncertā. Stadionā viņš jūt atmosfēru, bet daudz ko no notiekošā nemaz neredz. Īpašus momentus var parādīt tikai ar kamerām – plašumā, palēnināti.
Mana sadarbība ar Latvijas Televīziju sākās 2015. gadā, kad piezvanīja producente Ilze Jansone. Viņa ļoti ātri uzreiz ķērās pie lietas, ka veido jaunu projektu – konkursu “Supernova” – un vēlas izveidot labu kadru. Uzaicināja, lai salieku kameras, izdomāju gaismu un citus tehniskos risinājumus. Projekts izdevās, visiem ļoti patika! Vēl pirms šī projekta paspēju arī apmācīt LTV operatorus, kā izmantot steadicam. Vēlāk sadarbojāmies arī citos projektos.
Šis ir ļoti interesants darbs – izmantot tehnoloģijas mūsdienīgā un vizuāli estētiskā veidā, lai skatītājs vienmēr saņem vislabākās emocijas!''
