"Gribētos panākt, lai autostāvvietas būtu draudzīgākas un mazliet platākas, jo visbiežāk mums ir 90 grādu iegriešanās leņķis, un, ja tā stāvvieta ir šaura, tad tā iegriešanās tur ir ļoti sarežģīta un tās skādes tajās autostāvvietās mums gadās pietiekami bieži," pauda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Abāšins skaidroja, ka stāvvietu standarts ir saglabājies no 90. gadu vidus, taču automašīnu izmēri pēdējos 20 gados ir palielinājušies; vidēji tās ir par 10 līdz 15 centimetriem platākas.
Tik tiešām, ikviens auto īpašnieks ne reizi vien pārliecinājies, ka iebraukt šaurās stāvvietās un arī neskartu auto izbraukt nav nemaz tik viegli, kur nu vēl – ar lielāka izmēra automašīnu.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija" devās pārbaudīt, cik platas ir Rīgas veikalu stāvvietas. Tirdzniecības centrā "Akropole" automašīnas stāvvietas platums ir 2,39 metri, pie pārtikas veikala Rūpniecības ielā – 2,41 metrs. Bet tirdzniecības centra "Spice" stāvvietā no vienas baltās atzīmes līdz otrai – 2,33 metri.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā skaidroja, ka patlaban rekomendācijās teikts, ka autostāvvietai jābūt 2 metrus 30 centimetrus līdz divus ar pusi metrus platai, taču bieži vien ar to nepietiek, lai ērti izkāptu un iekāptu automašīnā un lai nenoskādētu sava un blakus novietotā transportlīdzekļa durvis, tāpēc ieteikums būtu – stāvvietas paplašināt līdz 2 metru un 60 centimetru platumam.
Arī satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, aicinot salīdzināt pirmā un jaunākā "Golf" modeļus, uzsvēra: "Mašīnas ir "izaugušas", tās ir kļuvušas lielākas, platākas."
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs norādīja: "Protams, ir jāsaprot, ka katras stāvvietas palielināšana ir noteiktas izmaksas, jo tā ir zeme, par kuru ir jāmaksā nodoklis, vai, ja tā ir veikala zeme, ir jāmaksā īres maksa."
Danusēvičs arī vērsa uzmanību uz iespējamām problēmām "pīķa" stundās, jo stāvvietu izmēru palielināšana nozīmēs to skaita samazināšanu.
Abāšins skaidroja, cik daudz satiksmes negadījumu notiek tieši autostāvvietās: "Gadā ir aptuveni 35 tūkstoši satiksmes negadījumu, kas caur OCTA un policijas sistēmu ienāk vai gadās, un no tiem mēs pilnīgi droši varam pieņemt, ka viena trešā daļa – 30 līdz 40 procenti – ir autostāvvietās. Tātad – tā ir lielākā daļa un, jāsaka, ka tā skāde autostāvvietu negadījumiem ir samērā neliela, tās ir durvis."
Parasti zaudējumi ir ap 100 eiro, bet, lai saņemtu apdrošināšanu, tiek iesaistīta gan policija, gan veikalnieki ar saviem videonovērošanas materiāliem, gan apdrošinātāji.
Pēc Irbīša teiktā, ir arī pozitīvie piemēri – "Lidl", "Ikea" un vēl virkne stāvvlaukumu, kas ir aprīkoti ar buferzonām, un līdz ar to "traumu" automobiļiem ir mazāk.
Tomēr kopumā stāvvietu arhitektūru Irbītis vērtēja kā novecojušu, jo aktuāls ir ne tikai platuma jautājums, bet arī stāvvietas iekārtojums.
It kā nieka 10 līdz 20 centimetri, tomēr tie būtiski samazinātu risku, ka stāvvietā tiks sabuktētas automašīnas durvis. Satiksmes eksperts uzsvēra, ka daudz komfortablāk un drošāk visi justos, ja savādāk tiktu organizēta automašīnu novietošana lielveikalu stāvvietās. Kā vienu no risinājumiem Irbītis ieteica veidot skujiņu veida stāvvietas. Skujiņā izvietotu auto iespējams atvērt brīvi, nesabojājot blakus novietotā transportlīdzekļa durvis. Tāpat skujiņā iespējams izvietot lielāku automašīnu skaitu tādā pašā teritorijā. Bonuss – šādi novietojot auto, paliktu pāri zona, kurā varētu iestādīt kokus vai uzstādīt elektroauto uzlādes vietas.
"Sabīdot šīs stāvēšanas rindas vienu otrai tuvāk, izveidojot vienvirziena kustību caurbrauktuvēs, plus mēs iegūstam to, ka braucot cauri šīm caurbrauktuvēm, mēs redzam aizmugurējos lukturus mašīnām, tātad redzam, kurš brauks ārā, un vēl ir tas, ka tas, kurš brauc ārā, tas spogulī vai atpakaļskata kamerā redz to automobili, kas pārvietojas pa vidu, līdz ar to arī ļoti biežie satiksmes negadījumi, kas notiek, braucot atpakaļgaitā stāvvietās, arī tie atkristu," sacīja Irbītis.
Tāpat arī – ir labais piemērs, ja tiek ierādītas atsevišķas stāvvietas motocikliem.
Taču Tirgotāju asociācijā nepiekrīt, ka stāvvietām būtu nepieciešams noteikt jaunas prasības, noteikumi tāpat esot stingri.
Mazāk negadījumu gan notiek tajās stāvvietās, kur ir ierīkotas speciālas buferzonas, kas samazina risku sabuktēt savu un citus transportlīdzekļus.
