Dienas ziņas

Komisija virza kriminālatbildību par braukšanu reibumā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mācītājs ar saziedotām lietām dodas uz Ukrainu

«Man nav cenzētu vārdu» – mācītājs Burke-Burkevics vēlreiz ar saziedoto dodas uz kara plosīto Ukrainu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kuldīgas Svētās Annas baznīcas mācītājs, zemessargs un Zemessardzes kapelāns Mārtiņš Burke-Burkevics par Krievijas agresiju un zvērībām Ukrainā saka: "Man nav cenzētu vārdu". Sniedzot savu artavu, viņš jau trešo reizi cilvēku ziedotās lietas Ukrainā nogādā pats. Šoreiz atpakaļ uz Kijivu viņš palīdzēja nokļūt arī kādam vīrietim, kurš Latvijā no kara paglāba sievu un mazmeitiņu, bet nu izlēmis atgriezties un palīdzēt savai dzimtenei.

Skrundas televīzija Kuldīgas Svētās Annas un vēl trīs mazāku draudžu mācītāju Burki-Burkevicu sastapa baznīcas pagalmā īsi pirms izbraukšanas uz Kijivu. Mašīnā jau saliktas lietas, kuru galamērķis ir kalpot un palīdzēt cilvēkiem Kijivā. Tā kā tur ir daudz jauno māmiņu, kuru bērniņi kara šausmu dēļ dzimuši priekšlaicīgi vai viņām no lielajiem uztraukumiem ir pazudis piens, tad mašīnā ir zīdaiņu pārtika, apģērbs, higiēnas preces, konservi pieaugušajiem, kā arī lietas vīriem, kas darbojas teritoriālajā apsardzē.

Mācītājs par došanos ceļā jau trešo reizi pastāstīja: "Visu laiku jāpatur prātā, ka esi tikai cilvēks, ka tavs resurss ir tik, cik tas ir. Jūtot, ka ir vilkšana uz miegu, stājies nost, paguli, izstaigājies, atpūties un tad tu pucē tālāk."

Mācītājs piekritis palīdzēt uz Ukrainu nokļūt arī Igoram Šuļginam, kurš uz Latviju atbēga ar savu sievu un mazmeitiņu un no marta sākuma dzīvoja Ventspilī.

Lai arī vecuma dēļ vīrietis drīkst atrasties ārpus Ukrainas, viņš neslēpa –

naktīs nevarot aizmigt, īpaši pēc Krievijas pastrādātajām šausmām Kijivas piepilsētās, tāpēc izlēmis doties atpakaļ uz Ukrainu, tieši Kijivu.

Šuļgins teica: "Tagad vēlos palikt, tomēr tur ir smaga situācija, visu laiku roka sniedzas pēc telefona. Labāk tur, man būs mierīgāk. Ja neizdosies karot, tad kaut kur, piemēram, Ārkārtas situāciju ministrijā, tur tagad ļoti vajadzīgas rokas brīvprātīgajā kustībā. Līdzās ir Buča, Irpiņa, Borodjanka, visas šīs pilsētas, tās taču tagad ir sagrautas. Nu, galējā situācijā tāds darbs, es sevi tā redzu. Tagad nav domas par biznesu, esmu uzņēmējs, bet nu tagad ne tas svarīgi."

Ukrainis Igors Šuļgins
Ukrainis Igors Šuļgins

Savukārt Burke-Burkevics norādīja: "Tā "krievu pasaule" – viņa ir briesmīga, tur nav nekā skaista. Viņi acīmredzot grib, lai visi jūtas kā viņi, bez cenšanās padarīt savu pasauli skaistāku, bet cenšanās visu pasauli padarīt tādu, kāda ir viņu pasaule – tā ir briesmīga, tā ir riebīga, tā ir pretīga, nav cenzētu vārdu."

Uz Ukrainu mācītājs ved arī vairākus personīgus sūtījumus, tā piemēram, Lidija, kura šobrīd ar abām meitām dzīvo Kuldīgā, nodod sūtījumu vīram; kāda mamma, kas pajumti radusi Jelgavā – paciņu savam dēlam, bet no Kijivas uz Latviju Igora mazmeitai ceļos mūzikas instruments bandūra, jo viņa apmeklē Ventspils mūzikas skolu, bet Lidijas meitām uz gultas palikušās mīļlietiņas, par kurām joprojām viņas ļoti uztraucas.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti