Latvijas Radio: Sarunas sākumā – par gaidāmajām izmaiņām. Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par koledžas reorganizāciju, kuras rezultātā izglītības iestāde kļūs par Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūru. Ko paredz šīs izmaiņas Malnavas koledžai, un kādēļ tās ir nepieciešamas?
Sandra Ežmale: Jā, no nākošā gada janvāra mēs kļūsim par Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūru. (..) Kas attiecas gan uz izglītības satura kvalitāti, gan uz budžeta vietu piešķiršanu, gan arī uz konsultatīvo metodisko atbalstu, joprojām to nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija. Taču turpmāk mūsu dibinātājs būs Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Ja runājam par ieguvumiem, tad neapšaubāmi tādi būs. Mēs izsenis un joprojām esam koledža, kas nodrošina gan profesionālo vidējo izglītību, gan arī pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību izteikti tieši lauksaimniecības dažādās programmās. Mēs ceram, ka Zemkopības ministrija sniegs lielāku atbalstu, lai mēs varam sekmīgāk, veiksmīgāk, daudz plašākā apjomā īstenot un gatavot speciālistus, kas ir nepieciešami tieši lauksaimniecības nozarē.
Vai šīs pārmaiņas ir nepieciešamas arī tādēļ, ka audzēkņu skaits samazinās, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, kas mums ir kopumā Latvijā? Vai tomēr pārmaiņām ir jābūt, jo mainās laiks?
Pārmaiņām ir jābūt, jo mainās laiks, mainās vide, maināmies arī mēs kā cilvēki. Man liekas, ka jaunieši bieži vien neizvēlas kā pirmo izvēli lauksaimniecības nozari, kurā viņi nākotnē vēlētos darboties. Bet tas ir absolūti nepamatoti un nepelnīti, jo arī lauksaimniecības nozarē ir vērojamas milzīgas pārmaiņas.
Šobrīd pārsvarā uz Malnavas koledžu nāk mācīties motivēti jaunieši, kuri caur ģimeni ir bijuši saistīti ar lauksaimniecību un kuri jau redz savu nākotni lauku saimniecībās. Bet tajā pašā laikā lauksaimniecības nozarē ienāk arī ļoti mūsdienīgas profesijas, kas ir pilnīgi savādākas. Līdz ar to es ceru, ka arvien vairāk arī tiks popularizētas šīs profesijas un jaunieši arvien vairāk un vairāk arī izvēlēsies iegūt izglītību šajā jomā.
Vai tas, ka jūs kļūsiet par Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūru, nozīmē, ka būs arī kaut kādas jaunas studiju programmas vai studiju programmas tiks pārveidotas, domājot tieši par lauksaimniecības jomu?
Jā, studiju programmas tiks pārveidotas, lai salāgotu šīs studiju programmas tādā veidā: jaunietis uzsākot, piemēram, mācīties pie mums pēc pamatskolas sākumā iegūst vidējo profesionālo izglītību, pēc tam pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un pēc tam uzreiz tālāk viņš var turpināt mācības Latvijas Lauksaimniecības universitātē atbilstošā otrā līmeņa augstākās izglītības programmā, un pēc tam arī doktorantūrā, ja viņam ir vēlme. Respektīvi, lai nezaudētu laiku, lai nebūtu jāstājas zemākā kursā, programmas tiks salāgotas.
Un, protams, mēs arī strādājam un domājam par jaunām programmām. Šobrīd ir izstrādes procesā Malnavas koledžas attīstības un investīciju stratēģija, kur mēs esam iezīmējuši tās programmas, kuras mēs vēlētos nākotnē attīstīt. Mēs jau no šī rudens daudz aktīvāk pievērsīsimies un piedāvāsim dažādas pieaugušo izglītības programmas, gan mūžizglītības programmas, gan neformālās programmas visdažādākajās jomās – bioloģiskā lauksaimniecība, ko mēs jau šobrīd piedāvājam, augkopība. Mēs vēlamies paplašināt un piedāvāt arī tādas programmas, ko mēs jau šobrīd apmācām, bet specifiskāk. Piemēram, nevis dārzkopība, bet kaut kādas specifiskas programmas – zemeņu audzēšana vai biškopība, vai zivkopība.
Bet, ja mēs runājam par profesionālās vidējās izglītības programmām un pirmā līmeņa augstākās izglītības programmām, pirmkārt, mēs ļoti vēlamies un mēs jau esam uzsākuši darbu, lai uzsāktu jaunas programmas mežsaimniecības un kokrūpniecības nozarē, ņemot vērā, ka šajā nozarē trūkst darba tirgū speciālistu. Un mēs ceram, ka nozaru ekspertu padome atbalstīs šos mūsu centienus. Un arī komerczinībās.
Kas reorganizācijas procesā notiks ar tādu programmu kā automehāniķi vai banku zinības un finanses, kas nav saistītas ar lauksaimniecības nozari? Tās paliks vai kaut kas mainīsies?
(..) Noteikti tiks arī atstāts uzstādījums, ka vismaz noteiktu periodu ir jāturpina uzņemšana noteiktās programmās. Bet, ņemot vērā to, ka mums ir viena no spēcīgākajām materiāltehniskajām bāzēm autotransporta virzienā un arī lauksaimniecības mehanizācijas tehniķa virzienā, tad noteikti ir jāturpinās uzņemšanai šajās programmās un jāpilnveido, jāattīstās.
Ja mēs skatāmies, piemēram, uz autotransporta nozari, noteikti jāpapildina, piedāvājot, teiksim, kursus par elektromobiļiem un visu, kas saistīts ar to.
Lai sekotu tendencēm, kas ir nozarē. Es vienkārši neredzu pat iespēju, ka šīs programmas varētu neturpināt.
Par pandēmijas ietekmi uz aizvadīto mācību gadu. Kā izdevās organizēt mācību procesu, ņemot vērā, ka profesionālajā izglītībā ir īpaši svarīgas šīs praktiskās nodarbības?
Jā, protams, tas bija izaicinājums. Rudenī mācības tika uzsāktas klātienē, bet pavasarī, kad būtu jābūt praktiskajām nodarbībām, diezgan ilgstoši bija pilnībā tiešsaistē nodarbības. Tomēr bija iespēja arī individuāli klātienē jauniešiem atbraukt un saņemt konsultācijas tieši praktiskajās nodarbībās.
Un visi, kas vēlējās, šo iespēju izmantoja un arī praktiski klātienē apguva kursus un priekšmetus. Un rezultāti, kas ir gan profesionālās kvalifikācijas eksāmenos, gan arī valsts gala pārbaudījumos rāda to, ka pandēmija būtiski neietekmē rezultātus. Jā, tie ir nedaudz zemāki, tomēr izdevās jauniešiem lielākoties nokārtot šos pārbaudījumus. Tas liecina, ka ir atrasts līdzsvars, kompromiss, kādā veidā arī attālināti var kaut nedaudz šajos apstākļos piedāvāt labāko, ko mēs varam.
Vai bija audzēkņi, kas pārtrauca mācību procesu?
Jā. Un jāsaka tā, kad tas ir katru gadu, it sevišķi, pārrunājot ar kolēģiem, tāds lielāks atbirums ir, uzsākot mācības, jo daudzi varbūt saprot, ka tā nav īstā profesija, tāpēc izvēlas aiziet. Nu un, jā, pavasarī tika arī pieņemti lēmumi par eksmatrikulāciju. Kopskaitā runājot, tad pirmā līmeņa profesionālajā augstākajā izglītībā – septiņi, astoņi, un vidējā profesionālajā izglītībā līdzīgi. Manā uztverē tas nebija ļoti daudz.
Jau vairākus gadus kopumā tiek aktualizēts jautājums par profesionālo izglītības iestāžu prestižu sabiedrībā un to, kā palielināt šo skolu audzēkņu skaitu. Kā ir Malnavas koledžā, kādas ir audzēkņu skaita tendences, vai profesionālā izglītība kļūst pieprasītāka?
Ir jābūt lielākam skaitam jauniešu un ne tikai jauniešu, kas iegūst tieši profesionālo izglītību. Arī tendences rāda, ka pieprasījums ir arvien lielāks un ka netiek sagatavoti pietiekošā daudzumā tieši speciālisti, kas ieguvuši profesionālo izglītību. Noteiktās profesijās pat 30% ir nepietiekošs skaits.
Un Malnavas koledžā ļoti daudzi nāk ļoti motivēti jaunieši vai pieaugušie, kas pie mums mācās, kuri ir saistīti ar lauksaimniecību. Un līdz ar to viņiem arī ir prestiži iegūt izglītību Malnavas koledžā.
Un tas, ko es varbūt nebiju sajutusi citās izglītības iestādēs, ar ko man ir bijusi saistība, tad Malnavas koledžā īpašs ir tas, ka katrs jaunietis, visi absolventi kļūst par īsteniem savas izglītības iestādes tādiem patriotiem un, es teiktu, vēstniekiem. Katrs, kurš ir saistīts ar šo izglītības iestādi, ļoti lepojas ar to.
Cik studējošo jums ir?
Mums abās – profesionālajā vidējā un augstākajā – kopā pagājušajā gadā bija aptuveni 550 [audzēkņu].
Un kādas ir tendences – vai šis skaitlis turas vai samazinās?
Jā, tas samazinās. Ir tā, ka, ja mēs salīdzinām 2014. gadu ar 2020., tad profesionālajā vidējā izglītībā šis skaits ir samazinājies par 15%. Pirmā līmeņa profesionālajā augstākā izglītība ir lielāks skaitlis, bet tur ir diezgan objektīvi apstākļi, jo mēs pārtraucām uzņemšanu vienā programmā, kas bija 2014. gadā. Un vēl šādas tādas programmas, kas ir mainījušās. Bet ir jaunas, kur tikko ir uzsākta uzņemšana un kas diezgan labi pildās. Tāpēc varētu būt, ka kaut kas mainās arī tuvākajā nākotnē. Mēs nesen sākām uzņemt lauksaimniecības mehanizācijas tehniķu izglītības programmā, un aug šis skaits.
Kā ir sācies uzņemšanas process? Cik aktīvi skolēni piesakās, un vai tas ir vairāk pēc 9. klases vai pēc 12. klases?
Izglītību Malnavas koledžā var iegūt gan pēc pamatskolas, iestājoties četrgadīgajās programmās, gan arī pēc vidusskolas arodizglītības programmās. Daudzi arī pēc vidusskolas izvēlas iegūt profesionālo kvalifikāciju. Šobrīd no četrgadīgajām aktīvāk iestājas tieši izglītības programmā “Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis”. No arodizglītības programmām, protams, ļoti populāra ir gan dārzkopība, gan lopkopība, kur ir tradicionāli liels izglītojamo skaits. Bet arodizglītības programmās vairāk iesniedz dokumentus augustā, tāpēc šobrīd mēs vēl īsto tendenci neredzam.
Savukārt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās arī uzņemšanai nedaudz citi termiņi. Tāpēc tas temps pamazām tikai kāpinās, jo neklātienē mēs, piemēram, dokumentus pieņemam arī septembrī, uz budžeta vietām – līdz augusta beigām.
Ko audzēkņi dara pēc koledžas absolvēšanas – turpina studēt, strādā savā iegūtajā profesijā?
Ļoti dažādi. Katru gadu tiek apkopota šī informācija, tā saucamais absolventu monitorings tiek veikts. Ir, kas turpina studēt. Ja mēs skatāmies pēc vidējās profesionālās izglītības programmām, 30% turpina tālāk mācības. Lielākā daļa, protams, arī strādā. Ne visi strādā tajā profesijā, kādu viņi ir ieguvuši, bet pietiekoši liels īpatsvars tieši savā profesijā.
Ja runā par jauno mācību gadu, vai gatavojaties mācībām klātienē? Cik aktīvi pedagogi vakcinējas pret Covid-19? Un kā ir ar audzēkņiem, vai arī audzēkņiem ir jāvakcinējas, lai varētu mācīties klātienē?
Par pedagogiem runājot, mēs esam veikuši aptauju – aptuveni 70% ir tiešām pilnībā atbalstoši un “par” vakcināciju. Un vairāk nekā 50% ir vakcinējušies, un [citi] arī turpina vakcinēties. Nupat mums arī piedāvāja, ka uz izglītības iestādi atbrauc vakcinēt, un diezgan liels skaits izteica vēlmi izmantot šo iespēju.
Un mēs, protams, gatavojamies mācībām klātienē, jo [satiksties] ir sailgojušies gan pedagogi, gan arī izglītojamie.
Vissmagāk bija tieši tas, ka pietrūkst komunikācijas un zūd arī motivācija ļoti daudziem. Un es domāju, ka jauniešiem, kuriem ir atbilstošs vecums, tā ir viņu izvēle – vakcinēties vai ne, brīvprātīga izvēle, bet tas, ko es redzu, tad jaunieši ir aktīvā mūsu sabiedrības daļa, kuri vēlas gan ceļot, gan pilnvērtīgi baudīt dzīvi, tāpēc diezgan aktīvi arī vakcinējas.
