Vasarā būvnieki, liekot pāļus jaunajam muzeja pazemes apjomam, uzurba ūdeņus, kas šļācās ārā no zemes ar ātrumu 25 kubikmetri stundā. Projekts neko tādu neparedzēja, tādēļ pasūtītājs – Rīgas dome – un arhitekti steidzās ziņot, ka kļūda projektā radusies, jo projektētāju nolīgtie apakšuzņēmēji “BMGS” iesnieguši kļūdainus priekšizpētes datus.
Tomēr viens no kompetentākajiem speciālistiem šajā jomā Valdis Markvarts būvkompānijai “RE&RE” sniedzis atzinumu, kas liek izskatīt citu versiju – projektētāji datus nav ņēmuši vērā.
"Es tikai konstatēju, ka ģeotehniskās izpētes rezultāti nav izvērtēti, nav izmantoti, sevišķi “BMGS” materiāli,” raidījumam “De facto” atklāj Markvarts. Viņš paskaidro, ka hidroģeoloģiskā izpēte signalizēja par iespējamām problēmām, tādēļ pāļus nevajadzēja likt tik dziļi.
Speciālists arī piemin būvnormatīvu pārkāpšanu, nenodrošinot mākslas muzeja objektā ģeotehnisko uzraudzību, proti, sekošanu līdzi grunts uzvedībai, kas projektētājiem bijusi obligāti jāierosina.
Rekonstrukcijas projekta autori – arhitekti no Lietuvas un viņu sadarbības partneri inženieru birojs “Būve un forma” - pārmetumus noraida.
“Tas nav iespējams, ka mēs izpēti neņēmām vērā. Mēs vairākas reizes pārrēķinājām, visi dati tika izmantoti,” saka arhitekts Vitauts Biekša.
Vairāki speciālisti “De facto” min, ka iespējamām kļūdām priekšizpētē vai projektā bija jāparādās, veicot projekta būvekspertīzi. Taču pēc sliktākajām tradīcijām ekspertīzi veikuši paši projektētāji, nevis – neatkarīgs speciālists.
Rīgas domes īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) pieļauj, ka ekspertīze varēja kļūdas pamanīt laikus. Taču vajadzēja notikt Zolitūdes traģēdijai, lai dome sāktu saviem projektiem pasūtīt neatkarīgas ekspertīzes.
Pazemes ūdeņu pieplūdes dēļ veiktā projekta pārstrādāšana paņēma vairākas nedēļas. Tagad pāļi salikti zemē seklāk, bet to ir vairāk. Tāpat pamatnes plātne izlieta biezāka, lai tā neuzpeldētu.
Taču joprojām darbi objektā nenorit pēc plāna. Spiežot zemē rievsienu apkārt topošajam pagrabam, 100 gadus vecā ēka sāka plaisāt. Projektētāji atkal ķērušies pie zīmuļiem, lai izstrādātu saudzīgāku risinājumu.
“Tas varētu samazināt plaisu rašanos. Vai novērst? Lai eksperti vērtē,” saka būvdarbu vadītājs no “RE&RE” Valdis Koks. Ekspertu slēdziens par pārstrādāto projektu varētu būt martā.
Jaunatklātie apstākļi prasīs ieguldīt papildu naudu 24 miljonus latu dārgajā projektā. Dome pagaidām atturas nosaukt konkrētas summas. Burovs neslēpj, ka mēģinās piedzīt papildus izdevumus no projektētājiem, kas izrādījušies pārāk “zaļi” šādam projektam.
Vienlaikus attālinās muzeja nodošanas datums. Muzejs var nebūt vaļā ne vien nākamā gada pavasarī, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, bet arī līdz 2015.gada beigām, kad beidzas fondu plānošanas periods. Tas draud ar daļas 13 miljonus lielā līdzfinansējuma zaudēšanu.
Burovs apgalvo, ka darbus paspēs pabeigt, bet būvnieki kā reālistisku termiņu sauc 2016.gada pavasari.