Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Kā maksas auto stāvvietas pārvērtās par bezmaksas auto kapsētām?

Maksas stāvvietas pārvēršas par bezmaksas auto kapsētām, īpašniekus atrast nevar

Precīzu apsargājamo autostāvvietu skaitu Rīgā nevar nosaukt neviens – tie varētu būt vairāki desmiti vai pat simti. Taču vienai no tām apkārtējo māju iedzīvotāji uzmanību pievērsuši tāpēc, ka daļa tās pārvērsta par auto izgāztuvi – tautā sauktu par “šrotu”.

Par autostāvvietu Sarkandaugavā, Sliežu ielā 4a, 4. studiju informēja kāda raidījuma skatītāja, kura turpat netālu dzīvo, un uzskata, ka šāds skats nav acij visai tīkams.  

Autostāvvietas īpašniece Ksenija atzina, ka ir klienti, kuri atstāj savu auto uz divām trijām diennaktīm, bet pēc tam pazūd, un “mēs nezinām, kur viņus atrast”.

“Nāk pastāvīgie klienti – mēs ņemam tālruņa numuru, caurlaidi rakstām, tad mēs varam viņus atrast. Ja cilvēki nāk uz diennakti, nedēļu, divām nedēļām, mēs viņiem uzrakstām parasto kvīti (…) un pēc tam, pēc kāda laika viņi pazūd, un dažas mašīnas stāv trīs četrus gadus,” stāstīja stāvvietas īpašniece.

“Mēs nevaram atrast to saimniekus, arī sūtīt brīdinājumus uz tiesu mēs nevaram, jo mēs nezinām ne saimnieka uzvārdu, ne kādus citus kontaktus. (…) Es zvanīju gan uz pašvaldības policiju, gan uz Valsts policiju, bet viņi nevar mums dot kontaktus,” stāstīja Ksenija.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Lāsma Zemene skaidroja, ka vispirms stāvvietas uzņēmumam būtu jāvēršas pie klientiem un jārod kopīgs tiesisks risinājums, piemēram, turpināt sadarbību un automašīnas tiek novietotas, piemēram, apsedzot, lai tās nebūtu redzamas apkārtējo namu iedzīvotājiem.  Otrs risinājums –  transportlīdzekļu īpašnieki šīs nolietotās automašīnas var nodot specializētiem atkritumu pārstrādes uzņēmumiem. Šajā gadījumā teritorijas nomniekam ir dots termiņš šī gada ietvaros. Ja pēc šī termiņa beigām  nebūs konstatēti nekādi uzlabojumi, tad iesaistīsies Rīgas pašvaldības policija, ar administratīvi tiesiskām metodēm nosakot sankcijas transportlīdzekļu vadītājiem, skaidroja policijas pārstāve.

Likums šajā gadījumā viņiem paredz 70 līdz 1000 eiro sodu, ja transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziska persona, ja juridiska - soda naudas apmērs svārstās no 280 līdz 2100 eiro.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa skaidroja, ka juridiskai personai direkcija var sniegt tādu informāciju, kas nav ierobežotas pieejamības informācija, proti –  informāciju par juridiskajām personām piederošiem transportlīdzekļiem, bet likumā noteiktā kārtībā nevar sniegt ziņas par fiziskām personām piederošiem transportlīdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt