ĪSUMĀ:
- Garas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem nav jauna problēma veselības aprūpē.
- Cik ātri iespējams pieraksts pie LOR speciālista?
- Cik ātri var pieteikties ultrasonogrāfijas izmeklējumam vēdera dobumam?
- Apdrošinātāju dati: Polises, kas sedz maksas pakalpojumus, ir mazākajai daļai darbspējīgo.
- Ģimenes ārsti daudz laika patērē, lai palīdzētu cilvēkiem tikt arī pie maksas izmeklējumiem.
- Cilvēku "sēdēšana uz slimības lapas", gaidot izmeklējumu, valstij var dārgi izmaksāt.
- Kādēļ uz ultrasonogorāfiju ir tādas rindas?
- Valsts kvotas, iespējams, privilēģē pakalpojumus tiem, kuri gatavi maksāt.
- Veselības ministrija plāno ierobežot iespēju vienu pakalpojumu gaidīt vairākās rindās vienlaikus.
- Valsts tarifi zemi, rinda garas, bet radiologi ienākumu kontekstā varētu būt apmierināti.
- Valdības deklarācijā rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem aprakstītas ļoti skopi.
Garas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem nav jauna problēma veselības aprūpē
Situācija ar garām rindām pēc ārstniecības pakalpojuma vai kāda izmeklējuma nav jauna.
Piemēram, jau 2013. gada 21. aprīļa Latvijas Televīzijas raidījuma "Panorāma" sižetā norādīja: "Politiķi pastāvīgi runā par situācijas uzlabošanos dažādās jomās, prakse pierāda pretējo. Veselības aprūpē atkal palielinājušās rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Lielākajā Latvijas ārstniecības iestādē – Stradiņa slimnīcā –, salīdzinot ar pērnā gada nogali, pie atsevišķiem speciālistiem gaidīšanas laiks palielinājies vairāk nekā par mēnesi."
Tolaik rindās bija jāgaida ilgi. Lai tiktu pie kardiologa – trīs, četri mēneši, lai izmeklētu sirdi – četri, pieci mēneši, bet, lai tiktu pie LOR speciālista – jāgaida pat vairāk nekā gadu.
Problēma nopietna. Veselības aprūpes pieejamība cilvēkiem ir būtiska, situācija ir jārisina. Nākamo desmit gadu laikā sekoja jau plāns pēc plāna un solījums pēc solījuma, lai šādas situācijas Latvijā vairs nebūtu. Cits par citu politiķi centās piedāvāt gudrāku risinājumu.
Piemēram, 13. Saeimas vēlēšanu debatēs 2018. gada 6. oktobrī Latvijas Reģionu apvienības premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns sacīja: "Tie cilvēki, kas šodien nesaņems veselības aprūpi, viņi atgriezīsies sistēmā ar ātro medicīnisko palīdzību un izmaksās desmit reizes vairāk."
Tagadējais premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") tolaik pauda: "Ir jāievieš obligātās veselības modelis, kad cilvēks zina, ko viņš saņems."
Nu jau ir 2023. gads. Kas no visas solīšanas un plāniem ir sanācis un kas ticis tiem cilvēkiem, kas vēlas tikt pie ārsta un uz izmeklējumiem?
Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" apzvanīja dažādas veselības aprūpes iestādes, lai skaidrotu, cik ātri iespējams tikt pie dažādiem speciālistiem. Uz veselības aprūpes iestādēm raidījums zvanīja februāra pašā sākumā.
Cik ātri iespējams pieraksts pie LOR speciālista?
Cik ātri dažādās ārstniecības iestādēs iespējams pieraksts pie LOR speciālista jeb otolaringologa jeb ausu, kakla un deguna ārsta.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca:
- valsts apmaksāta konsultācija – 25. aprīlī;
- par maksu (50 eiro par vizīti) tuvākā vizīte – 13. februārī.
Liepājas reģionālā slimnīca:
- valsts apmaksāta konsultācija – marta beigās;
- par maksu (40 eiro) tuvākā vizīte – marta sākumā.
Rīgas 1. slimnīca:
- valsts apmaksāta konsultācija – 6. aprīlī;
- par maksu – 9. februārī.
"Veselības centrs 4" (Rīgā):
- valsts apmaksāta konsultācija – 28. martā;
- par maksu – 13. februārī.
Ventspils slimnīca:
- valsts apmaksāta konsultācija – 19. aprīlī;
- par maksu – 17. martā.
Cēsu klīnika:
- valsts apmaksāta konsultācija – 9. martā;
- par maksu – 20. februārī.
Siguldas poliklīnika:
- valsts apmaksāta konsultācija – 21. februārī;
- par maksu – 15. februārī.
Vidzemes slimnīca (Valmierā):
- valsts apmaksāta konsultācija – 28. februārī;
- par maksu – 21. februārī.
Maksājot pašam, pie LOR speciālista var tikt aptuveni par vienu vai diviem mēnešiem agrāk nekā tad, ja izmanto valsts finansēto vietu. Tiesa, reģionos ir arī iestādes, kur laika atšķirības – par maksu vai par valsts naudu – faktiski nav.
Varētu domāt, ka situācija 10 gadu laikā ir būtiski mainījusies un uzlabojusies. Taču, ja cilvēks ar ārsta norīkojumu gribētu tikt pie valsts apmaksātas ultrasonogrāfijas, kas šobrīd ir viens no populārākajiem izmeklējumiem, tad jāredz pavisam citas laika skalas.
Cik ātri var pieteikties ultrasonogrāfijas izmeklējumam vēdera dobumam?
"Aizliegtais paņēmiens" arī skaidroja, cik ātri dažādās iestādēs iespējams pieteikties ultrasonogrāfijas izmeklējumam vēdera dobumam.
Rīgas 1. slimnīca:
- valsts apmaksāta vieta – pēc aptuveni pusotra gada;
- par maksu (56 eiro) – 9. martā.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca:
- valsts apmaksāta vieta – jūlijā;
- par maksu – 7. martā.
Rīgas veselības centrs:
- valsts apmaksāta vieta – valsts vietas visas aizņemtas, šobrīd nav;
- par maksu – 13. februārī.
Liepājas reģionālā slimnīca:
- valsts apmaksāta vieta – pēc pusotra gada.
Zemgales veselības centrs (Jelgavā):
- valsts apmaksāta vieta – septembrī;
- par maksu – 27. februārī.
Rēzeknes slimnīca:
- valsts apmaksāta vieta – pēc aptuveni pusgada.
Ogres slimnīca:
- valsts apmaksāta vieta – pēc aptuveni astoņiem mēnešiem;
- par maksu (45 eiro) – 7. marts.
Vidzemes slimnīca (Valmierā)
- valsts apmaksāta vieta – aizņemtas aprīlī, pēc tam nav zināms;
- par maksu (30 eiro) – 24. aprīlī.
Reģionos ultrasonogrāfija vēdera dobumam daudzviet maksā lētāk nekā Rīgā, bet jāatzīmē, ka vairākās vietās – Limbažu, Madonas, Alūksnes, Jēkabpils slimnīcās – tuvāko divu mēnešu laikā nav nedz valsts vietas, nedz arī iespējas ultrasonogrāfiju veikt par maksu.
Apdrošinātāju dati: Polises, kas sedz maksas pakalpojumus, ir mazākajai daļai darbspējīgo
Daudziem iedzīvotājiem, kuriem darba devējs ir nodrošinājis veselības apdrošināšanas polises, šīs izmaksas sedz apdrošinātāji, bet – ja polises nav, tad pašreizējās sistēmas rādītā izvēle – vai nu gaidi, vai arī maksā pats.
"Aizliegtais paņēmiens" arī skaidroja, ko izvēlas cilvēki un kādi ir viņu novērojumi, uzdodot jautājumu raidījuma "Facebook" kontā. Cita starpā cilvēki komentāros norādīja:
Kristīne Cinate: Praktiski vienmēr maksāju. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu uz kaut ko gaidījusi valsts apmaksātajā rindā. Un piemēram, bērnam acu ārsts Valmierā jāgaida maksas rindā arī vismaz 2–3 mēnešus. Tā ka ne vienmēr maksas pakalpojumi ir uzreiz pieejami.
Karlīna Tauriņa: Gandrīz vienmēr par visu maksāju, negaidu valsts rindas, jo nav laika tik ilgi gaidīt. Uz vienu izmeklējumu gan pieteicos uz valsts apmaksāto rindu (magnētiskā rezonanse), gaidu joprojām kopš septembra. Kura pēc kārtas esmu rindā, nav zināms, nemācēja pateikt. Vienkārši pateica, ka esmu gaidīšanas sarakstā.
Dace Krišāne: Bērnam un sev lielākoties par maksu, jo visbiežāk jau rezultātus vajag uzreiz, pēc tiem 2–3–6 mēnešiem jau cita situācija. Šobrīd vienīgais, kur tomēr gaidu rindā, ir magnētiskā rezonanse, jo pašreiz nav apdrošināšanas, un 200 eiro izmeklējumam gan nevēlos maksāt. Protams, ja sāpes būtu pavisam neizturamas, sakostu zobus un maksātu arī to, bet šobrīd ciešu mērenas sāpes un gaidu rindu. Vīram ir apdrošināšana – iet par maksu visur.
Dace Semjonova: Janvāra vidū zvanīju uz Talsu poliklīniku pieteikt ultrasonogrāfiju. Man atbildēja... nākošgad. Divas reizes pārjautāju, vai nepārklausījos.
Lāsma Eglīte-Ķepīte: Bērnam bija jāveic ultrasonogrāfija, pieraksts bija toreiz kādi seši mēneši, nonācām slimnīcā ar smagu iekaisumu jau pēc trim mēnešiem, gaidījām pat operāciju. Pēc tam regulāri vajadzēja ultrasonogrāfiju, katru reizi pieraksts bija 6–9 mēneši. Kopumā pieredze liecina, ka bērniem veselības aprūpe ir bez maksas tikai veselajiem, ja vajag ārstu un tagad, tad tikai par maksu.
Inese Ruža: 4 gadus vecam bērnam bija nepieciešama gastroenterologa konsultācija. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ar nosūtījumu jāgaida gandrīz 4 mēneši. Protams, negaidījām. Samaksājot 90 eiro, tikām pēc trim nedēļām kādā no Rīgas privātklīnikām.
Ilze Mediniece: Ja man jāmaksā pilna cena par medicīnas pakalpojumiem, tad kāpēc man maksāt nodokļus? Kur tad paliek manas sociālās iemaksas?
Veselības apdrošināšanas polises, kas sedz maksas pakalpojumus un kuras darbiniekiem mēdz apmaksāt darba devēji, nav nokritušas gluži no zila gaisa, tās uzņēmējiem ir papildu darbaspēka izmaksas.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka tādas polises šobrīd ir aptuveni 450 000 Latvijas iedzīvotāju, bet vienlaikus, piemēram, darbspējīgo cilvēku skaits Latvijā 2022. gadā bija aptuveni 1,16 miljoni iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka no rindām lielākā daļa tomēr paglābti netiek.
Ģimenes ārsti daudz laika patērē, lai palīdzētu cilvēkiem tikt arī pie maksas izmeklējumiem
Savukārt ģimenes ārstu novērojumi liecina, ka problēmas ir ne tikai ar ultrasonogrāfiju, bet arī ar citiem pakalpojumiem.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs norādīja: "Nu jā, arī rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem paliek ar katru gadu arvien garākas un garākas. Tā pieejamība būtiski pasliktinās. To mēs izjūtam, to mums stāsta arī pacienti. Un tiešām reizēm rodas situācija, ka mēs esam iedevuši nosūtījumu ultrasonogrāfijai un pacients atnāk pēc 9 mēnešiem. Pa šo laiku mums jau vispār grūti atcerēties, kādam nolūkam šis izmeklējums bija veikts. (..) Šī brīža risinājums, protams, ir iespēju robežās izmantot maksas pakalpojumus. Tie pacienti, kam ir kāda polise vai finansiālas iespējas, to arī mēģina izmantot. Tas, protams, atvieglo darbu. Mēs ātrāk tiekam pie diagnozēm."
Vēlme uzzināt diagnozi laikus, par to maksājot, savā ziņā kļuvusi par normu, taču ne visi to var atļauties.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide atzīmēja: "Vislielākā grupa, kam ir vajadzība uz izmeklējumiem, tie ir pensionāri. Tie ir tie, kuriem šis finansējums, samaksa ir ļoti svarīga, vai viņam ir jāmaksā vai nav par pakalpojumu. Un ar tiem ir grūti. (..) Un diemžēl dažreiz viņiem nav iespējas sagaidīt, un viņi vai nu akūti nokļūst stacionārā, un tad jau viņus tur izmeklēs, vai arī kā citādi."
50 eiro, piemēram, par ultrasonogrāfiju, no vienas puses, kādam var nešķist daudz, bet no otras – aptuveni 45% Latvijas senioru vecuma pensijas ir robežās no 300 līdz 500 eiro. Šajā gadījumā 50 eiro nav nekāds nieks. Un, pat maksājot par apmeklējumu, kāds laiks līdz izmeklējumam arī būs jāgaida.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Dzalbs sacīja: "Vakar, pieņemsim, mums bija situācija, kad vienai kundzei ar pietiekami nopietnām asinsrites problēmām kājās bija nepieciešams jau drusku sarežģītāks izmeklējums. Tur valsts pieraksts ir 1. jūnijs. Ātrākais, ko īstenībā mēs kopīgiem spēkiem varējām atrast. Tad mēs meklējam, palīdzam cilvēkam atrast, kur ir lētākais maksas pakalpojums. Arī saprātīgā laikā. Tad mēs iesakām to. Īstenībā diezgan daudz laika tērējam, lai palīdzētu cilvēkiem tikt pie šiem izmeklējumiem, arī par maksu. (..) Ir Dobelē – pacienti brauc ar saviem izmeklējumiem. Mums ir bijušas situācijas, kad pacienti pierakstās un pat uz Liepāju brauc. Tā ka ceļo pa visu Latviju un mēģina šos izmeklējumus iegūt. Problēma jau ir ne tikai ar sonogrāfijām, ļoti ilgstoši pieraksti uz endoskopiskiem izmeklējumiem, ko mēs saucam par kobriņām. Augšējā endoskopija, apakšējā – ir ļoti gari pieraksti."
Arī braukāšana pa Latviju, lai iegūtu izmeklējumus, ir papildu izdevumi.
Cilvēku "sēdēšana uz slimības lapas", gaidot izmeklējumu, valstij var dārgi izmaksāt
Nacionālais veselības dienests ir radījis rīku, kur rindu garumus konkrētās iestādēs var redzēt, bet aktuālā situācija mēdz atšķirties.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Veide stāstīja: "Šī informācija ir diezgan novecojusi, jo es saprotu, ka iestādes par savām rindām sūta tikai bezmaz vai pēc mēneša, jau pēc tā, kādas rindas. Un tas, protams, vairs neder, jo viņiem vajadzētu tūlīt zināt, kādas tās rindas ir. (..) Ultrasonogrāfija ir viena no tādām metodēm, kas ir nekaitīga, var teikt, pacientiem. Un diezgan daudz dod mums informācijas. Līdz ar to tas pieprasījums noteikti pēc ultrasonogrāfijas ir daudz plašāks nekā, piemēram, uz rentgeniem vai datortomogrāfiju."
Savukārt Dzalbs norādīja: "Mēs vienmēr satraucamies par šīm onkoloģiskajām slimībām, un mēs vienmēr gan ārsti, ģimenes ārsti, pacienti esam ieinteresēti agrīnā diagnostikā. Tad, redziet, aptuveni trešā daļa no visām onkoloģijām tiek diagnosticētas, tiek atklātas kā gadījuma rakstura atradne. Tas nozīmē, ka mēs veicam kaut kādu sonogrāfiju vēderam viena iemesla dēļ, bet atrodam paralēli vēl citu problēmu, kas var būt onkoloģiska, kas nedod nekādas sūdzības, jo pirmā, otrā stadija, bieži vien arī trešā stadija nekādas sūdzības nedod, pacientu netraucē. Tātad šie izmeklējumi ir būtiski. Un, protams, ja šī izmeklēšana ieilgst mēnešiem, attiecīgi to problēmu, ko mēs varējām atklāt ātrāk, šobrīd mēs... Pastāv lieli riski atklāt novēloti, protams."
Dzalbs arī norādīja uz to, kamēr nav izmeklējuma, diagnozes un ārstēšanas, cilvēki "sēž uz" slimības lapas: "Un tad visu šo laiku, kamēr mēs noprecizējam diagnozi un reizēm piemērojam šo pareizo ārstēšanas plānu, mēs ļoti lielus līdzekļus iztērējam no sociālā finansējuma."
Kādēļ uz ultrasonogrāfiju ir tādas rindas?
Kādi būtu vai ir risinājumi, lai rindas uz ultrasonogrāfiju nebūtu?
Raidījums viesojās pie ārsta radiologa Arda Platkāja, kurš ikdienā veic ultrasonogrāfijas Rīgas 1. slimnīcā, kas ir Rīgas pašvaldības uzņēmums. Šajā iestādē aptuveni trešdaļa pacientu vēršas par valsts naudu, bet aptuveni divas trešdaļas – par maksu. Līdzās darbam šeit Platkājis vēl ir pasniedzējs Rīgas Stradiņa Universitātē un radiologs Veselības centru apvienībā.
Platkājis skaidroja, kas ir ultrasonogrāfija: "Izmeklējuma pamats – tiek izmantota ultraskaņa, ko veido šī galviņa. Un atbild attiecīgi tā, kā ultraskaņa izplatās vidējā cilvēka ķermenī, nāk atpakaļ atbildes reakcija. Nu dators, kas ir iemontēts šeit, reālā laika attēlā parāda, kā izskatās šis orgāns ultrasonogrāfijas attēlā. Ārstam ir ļoti labi jāzina, pirmkārt, anatomija. Normālā anatomija. Otrām kārtām, jāzina dažādu patoloģiju veidi, kā viņi izskatās ultrasonogrāfijas attēlā. Jo pēc tā tālāk ir jāinterpretē."
Platkājis klāstīja: "Tad tiek veikts šis izmeklējums. Pacientam izmeklējuma laikā, lai būtu labāka saskare ultrasonogrāfijas galviņai ar ādu, tiek lietots speciāls gēls, kas ir cilvēka ķermeņa temperatūrā, pat nedaudz uzsildīts, varat pataustīt. Aparāts silda. Tātad šis gēls palīdz ultraskaņai nokļūt cilvēka ķermenī. (..) Ultrasonogrāfija priekš pacienta ir nekaitīga metode. Jo ultraskaņa pati par sevi, izplatoties vidē un telpā, neizraisa nekādu bioloģiskos efektu. Turpretim datortomogrāfija un rentgens – tas ir darbs ar jonizējošo starojumu, rentgena starojumu, kas izraisa bioloģiskos efektus, līdz ar to viņu pielietošana ir ļoti limitēta. Otrām kārtām, ultrasonogrāfija salīdzinoši ar citām izmeklēšanas metodēm ir lētāka. (..) Ar ultrasonogrāfiju mēs pārsvarā skatāmies, piemēram, vēdera dobumā – parenhimatozos orgānus, asinsvadus mēs varam skatīties, mēs varam skatīties muskuļu cīpslas, mīkstos audus, vairogdziedzeru, siekalu dziedzerus. Limitēti ir kuņģa zarnu trakta izmeklējumi, tāpēc ka tur ir gaiss. Ultraskaņa neizplatās tik labi caur gaisu saturošiem orgāniem, un līdz ar to tur ir limitēta, ierobežota diagnostika. Bet savādāk ultrasonogrāfiju ļoti plaši izmanto visur, visās izmeklēšanas metodēs. Ultrasonogrāfijas gadu no gada arī iespējas uzlabojas. Kāpēc? Tāpēc, ka uzlabojas tehniskās iespējas. Otrām kārtām, uzlabojas arī dažādi funkcionālie izmeklējumi, nāk klāt, kas ļoti populāri tagad un ļoti pēdējā laikā, piemēram, aknu elastogrāfijas, kas nosaka aknu blīvumus un elasticitāti, pēc kā mēs nosakām iespējamo aknu fibrozi."
Ultrasonogrāfijas aparātu cenas ir dažādas. Tās atkarīgas no to klases. Augstākās klases iekārtas varot maksāt pat vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, bet ir pieejami arī mazlietoti aparāti.
Ir iespēja arī šīs iekārtas nomāt. Piemēram, Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas veselības centrs" 2021. gada beigās slēdza līgumu ar "Arbor Medical" par ultrasonogrāfijas aparāta nomu par aptuveni 37 000 eiro uz 32 mēnešiem jeb 1200 eiro mēnesī.
Kopumā Latvijā pēc Nacionālā veselības dienesta datiem ir 638 ultrasonogrāfijas iekārtas. Ārstu radiologu skaits, kas ar tiem strādā, 2022. gadā Latvijā bija 270, savukārt kopā ar stažieriem un rezidentiem – aptuveni 330. Tātad uz vienu speciālistu vismaz divi aparāti.
Platkājis norādīja: "Ir speciālistu trūkums, jo ne visi radiologi, pirmkārt, skatās ultrasonogrāfiju un, otrkārt, – ne visi radiologi skatās tikai ultrasonogrāfiju. Radiologam savā darba dienā jāizdara ultrasonogrāfijas izmeklējumi, vēl jāapraksta rentgenogrammas, jāapraksta datortomogrāfijas. Tātad ir plaša darbības zona, sevišķi lielajās slimnīcās raksturīgi."
Bet uz jautājumu, trūkst vai netrūkst, kā zināms, atbild arī piedāvājums jeb tirgus. Jāatgādina, ka Rīgā uz ultrasonogrāfiju par maksu varēja tikt pat vienas nedēļas laikā, savukārt vairākās vietās reģionos – ne par valsts naudu, ne par maksu nevarēja tikt pat mēneša laikā. Varētu teikt, ka trūkst speciālistu, bet jautājums – cik par šo izmeklējumu maksā pašam ārstam un kādas ir iestādes iespējas, un kāda ir cilvēku maksātspēja reģionā, ja runa ir par maksas pakalpojumiem?
Te sākas "lielas šķēres", norādīja Platkājis: "Es paskatījos virspusēji. Piemēram, vēdera dobuma ultrasonogrāfijas tarifs nav mainījies kopš 2020. gada, kad viņš ir publicēts, tātad vispār nav publicēts, bet viņš īstenībā iepriekš arī nemainījās, Ir 8,99 [eiro] plus nāk vēl klāt aparāta amortizācija, kas tad ir kādi 6 eiro plus vēl pacienta piemaksa, tas ir kopā 20 eiro. Par vienu izmeklējumu. Bet maksas vidējais ultrasonogrāfijas izmeklējums, kurš arī varbūt nesedz pat visu, bet kur privātstruktūras rēķina tomēr, cik maksā elektrība. Vidēji apmēram 60, plus mīnus 60 eiro. Kāda starpība? Tur ir trīs reizes lielāka. Par ko mēs runājam? Tad jāsāk skatīties, ka tarifi jāceļ, jāieinteresē. Pat klīnikas jāieinteresē veikt šos izmeklējumus."
Valsts noteiktais tarifs par vienu ultrasonogrāfijas izmeklējumu, ko saņem iestādes, kas šādu valsts pakalpojumu piedāvā, pēc Nacionālā veselības dienesta datiem par vēdera dobuma ultrasonogrāfiju:
- Valsts tarifs – 8,99 eiro
- Piemaksa par iekārtas amortizāciju – 4,84 eiro
- Pacienta līdzmaksājums – 4 eiro
- Kopā: 17,83 eiro.
Taču, ja nāk maksas pacients, tad cena ap 50 līdz 60 eiro jeb trīs reizes lielāka. Līdz ar to rodas jautājums, kādu pakalpojumu – valsts apmaksātu vai personas segtu – veselības aprūpes iestādei ir izdevīgāk sniegt.
Valsts kvotas, iespējams, mudina ārstus un veselības aprūpes iestādes pakalpojumu sniegt par maksu
Liepājas reģionālajā slimnīcā, kur arī ir garākas rindas uz ultrasonogrāfiju, kā vienu no skaidrojumiem minēja onkoloģijas zaļo koridoru.
Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Priedena sacīja: "Šis pakalpojums ir arī zaļā koridora pakalpojums. Tas nozīmē, ka ir prioritātes, kas jānodrošina konkrēti noteiktā laika periodā. Līdz ar to parasta ultrasonogrāfija, kas nav jāprioritizē, viņa paliek, gaidot ilgāk un ilgāk."
Savukārt Platkājis uzskata, ka "neviens neraujas", lai esošo valsts kvotu būtu vairāk: "Valsts pakalpojuma tarifs no sava sastāva, no tā, kā viņš tiek veidots, viņš neparedz finansējuma attīstību. Viņš paredz vienkārši – re, kur tev pakalpojums, tev samaksa par viņu. Bet viņš neparedz, teiksim, aparātu nomaiņu vai arī ārsta kursus, papildu apmācības, pilnveidojot savas zināšanas, kongresus. Jebkādas tādas lietas tas tarifs neparedz. Un es domāju, ka tas ir veids, kā ārstam to sniegt. Viņš izvēlas maksas pakalpojumu. Un arī iestādes, es domāju izvēlas maksas pakalpojumu, lai kompensētu šos zaudējumus, lai dotu iespēju mācīties, lai iegūtu iespēju nopirkt jaunu aparātu, strādāt kvalitatīvi."
No valsts puses ir vēl viens būtisks lielums – tā saucamās kvotas jeb cik kurai iestādei tiek finansēts konkrētais izmeklējums no valsts naudas.
Latvijas slimnīcu un veselības iestāžu sarakstā, kurā iekļautas gan valsts, gan pašvaldību, gan privātas iestādes, kurām piešķirtas kvotas, redzams, ka kopējais ultrasonogrāfijas izmeklējumu skaits 2022. gadā bija plānots 372 000 un kopējās izmaksas aptuveni 5,7 miljoni eiro.
Ko tas nozīmē cilvēkam?
Piemēram, Bauskas slimnīcā ultrasonogrāfijas kvotu skaits 2022. gadā – 3351, tikpat, cik 2021. gadā. Tātad vienā mēnesī valsts apmaksātu ultrasonogrāfiju šajā iestādē varēs izmantot 280 cilvēki jeb aptuveni 11 cilvēki vienā darba dienā. Bet 12. cilvēkam valsts vietas nav, tas nozīmē, ka viņš vai nu maksās pats, vai stāsies rindā un gaidīs. Savukārt ārstam, ja maksas klientu nav daudz, tad nav, ko sēdēt un gaidīt. Tad ārsts brauc vai nu tur, kur vēl ir kvotas, vai tur, kur ir maksas klienti.
Nacionālais veselības dienests norādīja, ka situācija ir tāda, kāda tā ir, un viņu galvenais uzdevums ir darboties noteiktajā finanšu rāmī.
Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Jūlija Voropajeva norādīja: "Nu, mēs vairāk varbūt vērtējām to pakalpojumu vienmērīgu nodrošināšanu visā valstī, tā var teikt. Mums nav kaut kādi atsevišķi reģioni, kur tas pakalpojums vispār nav pieejams, un tas droši vien ir tā lielākā būtība tai pakalpojumu pieejamības izvērtēšanai un atlases rīkošanai. Mums ir piešķirts noteiktais finansējuma apjoms, kurā mums... Šobrīd viņš ir tāds, kāds viņš ir."
Kvotu daudzums un tarifa lielums gan ir Veselības ministrijas pārziņā.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka skaidroja: "Būsim godīgi. Piešķirtais finanšu apjoms vispār veselības aprūpē ir nepietiekošs. Un tarifi, kas ir sonogrāfijā, nu viņi uz doto brīdi nav konkurētspējīgi. Diemžēl ar esošajiem tarifiem mēs nevaram konkurēt ar... Valsts iestādes ar maksas ārstiem, kur acīmredzot ārstam ir izdevīgāk apskatīt divus, trīs pacientus, nevis par to pašu summu 10–12 valsts pacientu. Jautājums ir ļoti daudzšķautņains, un viņš ir no vairākām pusēm skatāms. (..) Mēs kā vienu no šīm politikas iniciatīvām šogad arī virzījām sonogrāfijas tarifu palielinājumu, bet ņemot vērā, ka no prasītajiem 300 miljoniem [eiro], mums iedod 85, tad, protams, mums bija jāsaliek tās prioritātes tā, lai mēs iekļautos šajā summā, kas mums ir no valsts budžeta piešķirta."
Veselības ministrija plāno ierobežot iespēju vienu pakalpojumu gaidīt vairākās rindās vienlaikus
2023. gada valsts budžets vēl ir jāpieņem Saeimai, bet var saprast, ka ultrasonogrāfijas jomā būtiski nekas varētu nemainīties. Vienīgais, ko Veselības ministrija plāno, ir panākt, lai cilvēki, kas piesakās uz valsts apmaksātu pakalpojumu, nestāvētu vairākās rindās un dažādās ārstniecības iestādēs vienlaikus un vienlaikus nesaņemtu arī vairākus pakalpojumus ar nelielu laika atstarpi.
Janka norādīja: "Šie priekšlikumi mums ir, lai apvienotu vienā datu bāzē visu ārstniecības iestāžu viena veida izmeklējumus. Laboratoriju, sonogrāfiju, lai mēs izslēgtu šo izmeklējumu dublēšanos. Jo tagad, teiksim, pacients var aiziet vairākās ārstniecības iestādēs, veikt vienu un to pašu izmeklējumu. (..) Tas būtu pirmais solis, ka mums būtu vienā sistēmā jānoliek visi valsts pakalpojumi."
Šādu plānu paredzēts īstenot šī gada laikā, tomēr ne ultrasonogrāfijai.
"Pagaidām tikai uz laboratoriju. Tad mēs sapratīsim. Tur ir visas analīzes, jo laboratorija ir viens no finanšu ietilpīgākajiem izmeklējumu veidiem. Tas sastāda diezgan lielu procentu no kopējiem izmeklējumiem," atzīmēja Janka.
Taču, kāda šobrīd ir kopējā proporcija, cik lielu daļu no visiem ultrasonogrāfijas izmeklējumiem sedz valsts un cik cilvēki maksā paši vai to dara viņu vietā apdrošinātāji? Proti, tas ļautu saprast, kāda tad ir šī izmeklējuma pieejamība, kādas cilvēku izmaksas.
Izrādās, ka šādu datu ne Nacionālajam veselības dienestam, nedz Veselības ministrijai nav.
Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Voropajeva pauda: "Jā, par valsts naudu, jo principā par maksas pakalpojumu mums informācijas nav, mums ir informācija tikai par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Mēs ņemam vērā veikto izmeklējumu skaitu."
Savukārt Janka pauda: "Jā, mēs varam apkopot statistiku uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Tur, kur ir maksas pakalpojumi, tur šie nosūtījumi var nebūt. Un līdz ar to tad, ja nav šo nosūtījumu, mēs to nezinām. Un, otrkārt, šīm ārstniecības iestādēm, kas sniedz maksas pakalpojumus par maksu, viņām nav pienākuma mums sniegt savu informāciju, cik un kādus pakalpojumus viņi ir snieguši."
Tas ir pārsteidzoši, ka plāno kādu pakalpojumu, nezinot, cik liels ir kopējais pieprasījums; tas ir visai sarežģīti. Ņemot vērā, ka uz šo jautājumu nav atbildes, nav īsti arī atbilžu uz to, vai, palielinot valsts tarifu vai arī kvotu skaitu, var panākt būtiskas izmaiņas gaidīšanas rindā.
Valsts tarifi zemi, rindas garas, bet radiologi ienākumu kontekstā varētu būt apmierināti
Cik pelna ārsti esošajā sistēmā? Valsts ieņēmumu dienesta dati par profesijām rāda, ka 2022. gadā radiologa vidējā stundas tarifa likme ir 33,60 eiro, kas izriet no tā, kādus ienākumus ir deklarējušas darba vietas. Radiologiem darba vietas ir vairākas – vidēji vienā darba vietā viens radiologs strādājis aptuveni 67 stundas mēnesī. Ja šo likmi 33,60 eiro parēķina, piemēram, ar 160 stundām mēnesī, kas ir astoņu stundu darba diena, tad vidējie ienākumi mēnesī sanāk 5376 eiro bruto, tas ir pirms nodokļu nomaksas.
Salīdzinājumam – stundas likme ir zemāka, piemēram, bērnu psihiatram (16,70 eiro), onkologam ķīmijterapeitam (21,99 eiro), neiroķirurgam (24,61 eiro), gastroenterologam (29,57) eiro, plastiskajam ķirurgam (31,58).
Savukārt augstāka stundas likme nekā radiologiem: asinsvadu ķirurgam (36,82 eiro), oftalmologam jeb acu ārstam (37,66) eiro, zobu protēzistam (49,86 eiro), ortodontam, kas rūpējas par zobu sakodienu, (70,96 eiro).
Reālo ienākumu lielumu mēnesī, protams, nosaka, cik daudz kurš stundas mēnesī strādā.
Kopējais secinājums – lai arī valsts tarifi ir zemi un cilvēkiem uz valsts rindu jāgaida ilgi, paši radiologi kopējā ienākumu kontekstā varētu nebūt ļoti neapmierināti. Visticamāk, tas ir rindu dēļ radītais maksas pakalpojumu efekts.
Valdības deklarācijā rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem aprakstītas ļoti skopi
Tomēr – vai un kas varētu mainīties pacientiem? Jāatzīst, ka valdības darba deklarācijā par rindām uz veselības aprūpes pakalpojumiem īsti nav ne vārda. No 24 punktiem par veselības jomu vienīgais tuvākais šāds: "Turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, tā mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai."
Kā zināms, šobrīd Veselības ministrija ir "Apvienotā saraksta" piekritībā, savukārt par ministri ir kļuvusi Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta"). Paredzamais Veselības ministrijas budžeta pieaugums šogad, ja to apstiprinās Saeima, – 85 miljoni eiro, lai gan prasīts bija daudz vairāk. Vai nevajadzētu tomēr vairāk?
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") "TV3" raidījumā "900" sekundes sacīja: "Liekot naudu iekšā, rindas nekļūst īsākas. (..) Nauda nav vienīgā atbilde. Un mēs liekam un liksim vairāk naudas iekšā, bet ir jāsakārto sistēma, un tur arī veselības aprūpes sistēmas iekšienē, ticiet man, ir ļoti daudz spēku, kas negrib, lai kas mainās, jo viņiem ir labi, kā ir, bet pacientiem nav labi."
Tāpat premjers aizvadītās nedēļas valdības sēdē, kad ministre Meņģelsone ieminējās, ka, ja kaut kur nauda paliek pāri, tad, iespējams, to derētu novirzīt vēl veselības aprūpei, apsauca ministri un rosināja viņu strādāt pie nozares reformām.
Taisnības labad gan jāatzīmē, ka pati Kariņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība" atbildību par veselības ministriju jau nav uzņēmusies kopš Ingrīdas Circenes laikiem, kas bija aptuveni pirms 9 gadiem. Arī tagadējā valdībā, kur politiskās atbildības jomas iedalīja pats Kariņš, viens no jautājumiem bija, kāpēc tās ir tieši tādas un kāpēc atbildību par veselības nozari neuzņēmās "Jaunā Vienotība".
