Pagājušajā nedēļa stājās spēkā Satversmes tiesas spriedums, ka pašvaldības par kapavietu ierādīšanu vairs nedrīkst prasīt naudu. Maksa par kapavietām neatbilst Satversmei, jo tā traktējama kā necieņa pret mirušo – proti, Satversme jau preambulā un pirmajā pantā nosaka, ka Latvija kā demokrātiska valsts ciena savus cilvēkus. Turklāt mūsu kapu tradīciju dēļ apbedīšana ir teju neizbēgama lieta, bet pašvaldībām likums uzlicis pienākumu gādāt par kapsētām.
Rīgas pašvaldība 8. martā saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vēstuli ar lūgumu pārskatīt esošo saistošo noteikumu atbilstību spriedumā noteiktajam un, ja pašvaldības normatīvajos aktos pastāv šādas satura tiesību normas, tās nepiemērot arī pirms grozījumu veikšanas saistošajos noteikumos.
“Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu un VARAM aicinājumu, maksa par kapa vietas ierādīšanu Rīgas pilsētas kapsētās netiek piemērota,” uzsvēra Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla.
Zēla norādīja, ka vienlaikus plānots grozīt domes saistošos noteikumus, atceļot maksu.
“Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētās tiek veikti vairāk nekā 7000 apbedījumu gadā, un kapsētas teritorijas ik gadu tiek paplašinātas teju par 2 hektāriem. Ja mazākās pašvaldības kapsētām var atvēlēt plašas teritorijas, tad Rīgā pieejamā teritorija ir ierobežota. Maksa par kapavietas ierādīšanu ne tikai nodrošināja kapsētu uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus, bet sniedza iespēju iedzīvotājiem izvēlēties kapavietas lielumu un veidot plašāku ģimenes kapavietu ar nodomu paredzēt atdusas vietas vairākiem ģimenes locekļiem vienkopus. Šobrīd nav skaidrības, pēc kādiem kritērijiem pašvaldība varētu diferencēt bezmaksas kapavietas izmēru,” norādīja Zēla.
Ņemot vērā, ka spriedums būtiski izmaina līdzšinējo kārtību, kādā personām tika organizēta kapavietu piešķiršana, Mājokļu un vides departaments ir nosūtījis aicinājumu VARAM iespējami īsākā laikā organizēt tikšanos, lai vienotos par vadlīnijām normatīvo aktu izstrādē.
Satversmes tiesas spriedumā norādīts, ka apstrīdēto normu atcelšanai šajā gadījumā nevar noteikt atpakaļvērstu spēku un apstrīdētās normas uzskatāmas par spēkā neesošām tikai no minētā sprieduma publicēšanas dienas.
