Mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro atbalstu par Ukrainas bēgļu izmitināšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja bez maksas izmitinās no kara bēgošos Ukrainas civiliedzīvotājus. To paredz Saeimas ceturtdien, 12. maijā, otrajā lasījumā vienbalsīgi atbalstītie steidzamības kārtā virzītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Likuma grozījumos teikts, ka fiziska persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, ir tiesīga saņemt atlīdzību, lai kompensētu ar izmitināšanu saistītas papildu izmaksas.

Ukrainas bēgļu izmitinātājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 eiro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām un ne ilgāk kā 90 dienas. Atlīdzību varēs saņemt neatkarīgi no tā, vai izmitinātājs pats uzturas šajā mājoklī.

Lai saņemtu atlīdzību, bēgļu izmitinātājam vai viņa pilnvarotai personai jāiesniedz pieteikums atlīdzības saņemšanai tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Pieteikumu iesniedzams 14 dienu laikā no dienas, kad mājoklī izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs, un tajā iekļaujamas noteiktas ziņas.

Atlīdzība izmitinātājam tiks piešķirta par periodu, kas nav ilgāks par 90 dienām, un tas tiks fiksēts atbilstoši izmitinātāja atlīdzības pieteikumā norādītajam Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas datumam, bet ne agrāk kā no 2022. gada 1. maija.  Atlīdzību neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Likuma grozījumos noteikts arī, ka valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu līdz 90 dienām, kā arī pārtiku līdz 30 dienām.

Noteikts arī, ka nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, ēdināšanu finansēs no Latvijas valsts budžeta.

Vēl likuma grozījumos noteikts, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) var pieņemt lēmumu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto un pārraidīto ziņu un informatīvi analītisko raidījumu vai to daļu nodošanu bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem iekļaušanai to programmās.

Tas paredzēts, lai veicinātu Latvijas informatīvās telpas aizsardzību un sabiedrības informēšanu par atbalsta sniegšanas pasākumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai.

Savukārt netika atbalstīts atsevišķu "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas deputātu priekšlikums publisko un izklaides svētku pasākumos no 2022. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 1. septembrim aizliegt pirotehnisko izstrādājumu izmantošanu.

Iepriekš šādu aizliegumu lūdza noteikt vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO), norādot, ka tas būtu vēl viens solis, lai ļautu Ukrainas bēgļiem labāk justies mūsu valstī, neiztrūkstoties no trokšņiem un nepiedzīvojot sāpīgas atmiņas.

KONTEKSTS:

Valdība aprīļa beigās atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus, ieskaitot līdz šim uzņemtos. Rezervēti kopumā 116,28 miljoni eiro dažādiem atbalsta pasākumiem. Būtiskākā izmaiņa, salīdzinot ar iepriekšējo plānu, – Ukrainas civiliedzīvotājus pamatā plānots izmitināt mājsaimniecību mitekļos, ne viesnīcās, kā tas bija līdz šim, būtiski atslogojot valsts budžetu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti