Atbalsts normatīvajiem grozījumiem valdībā nāca pēc garām ministru diskusijām. Vienprātība gan ir par to, ka pagarinātais „sarkano” balonu izmantošanas termiņš būs vairumam iedzīvotāju finansiāli izdevīgāks.
Ekonomikas ministrija portālam lsm.lv norāda, ka šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu patērētājus no ievērojamām izmaksām jaunu balonu iegādē. Taču drošības prasības ir palielinātas, lai ierobežotu balonu nelegālu apriti.
Ministrija norāda, ka aptuveni 35% mājsaimniecību izmanto šos gāzes balonus un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju vidū. Tāpat gāzes baloni tirgotāji nav vienojušies ar sadarbības partneriem, piemēram, degvielas uzpildes stacijām, par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.
Vienlaikus valdība vienojās, ka notiks ES tehniskajām prasībām neatbilstošo sašķidrinātās naftas gāzes balonu tehniskās pārbaude, komersantiem būs pienākums piedāvāt mājsaimniecībām gāzes balonu nomas pakalpojumu, atvieglot gāzes balonu aprites kārtību gāzes balonu lietotājiem un tirgotājiem, kā arī aizliegt komersantiem, kuri pērk lūžņus, tos iegādāties no fiziskām personām.
Vecie sašķidrinātās naftas gāzes baloni sarkanā krāsā neatbilst Eiropas Savienības drošības prasībām un tas, ka šie baloni būs jāmaina pret jauniem, valdībai bija zināms jau vairākus gadus.
Tā kā jaunā balona iegāde izmaksā 60 līdz 90 eiro atkarībā no tā tilpuma, valdība lēma atļaut „sarkanos” balonus mājsaimniecībām turpināt izmantot vēl vairāk nekā divus gadus.
Tomēr iedzīvotājiem, kas vecos balonus turpinās izmantot, tie būs obligāti jāpārbauda, stāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Spiridonovs.
“Kad cilvēks nodos savu balonu uzpildei, tas balons tālāk tiks nogādāts pie konkrēta komersanta, kurš strādā ar uzpildes pakalpojumiem. Un komersanta pienākums ir šo balonu pārbaudīt gan vizuāli, gan pēc spiediena. Redzot, ka šobrīd no cilvēkiem ir mēģināts palūgt 60 vai 90 eiro, mums tas likās nepieņemami, un tieši tāpēc šādi grozījumi arī ir,” skaidroja Spiridonovs.
No 2018.gada uzņēmējiem būs jāpiedāvā arī gāzes balonu noma, ne tikai to nopirkšana.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola norādīja, ka pēc diviem gadiem, kad būs obligātas prasības izmantot jaunus balonus, tirgotāju pienākums būtu piedāvāt ne tikai nopirkt šo balonu, bet arī iznomāt, lai mājsaimniecībai nebūtu šis šoks, ka viņai uzreiz ir jāmaina šis balons,“ vienā reizē noliekot tos 90 eiro, bet, kad ir arī nomas maksa par saprātīgu cenu”.
“Un divu gadu termiņš būtu pietiekams laiks, lai arī uzņēmēji varētu sagatavoties tam, ka viņiem būs šāds piedāvājums jāsagatavo,” sacīja ministre.
Par obligāto balona pārbaudi iedzīvotājiem būs jāmaksā, taču konkrētas summas atbildīgā ministrija nenosauc. To, ka pārejas laiks uz jaunajiem un tehniski drošākajiem baloniem ir pagarināts, atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis.
“Es uzskatu, ka tā balonu tik ātra izņemšana bija pārsteidzīga. Nav jau tā, ka nupat ir gals klāt. Ir taču cilvēki, kas arī kaut ko sajēdz no tās balonu drošības. Ir jādod izvēles iespējas cilvēkiem, kas grib - lai pērk, kam ir grūti - lai nomā,” pauda Akermanis.
Statistika liecina, ka nelaimes gadījumu skaitam, kuru iespējamais cēlonis bijis „sarkanais” gāzes balons, ir tendence pieaugt.
Piemēram, 2012.gadā tika reģistrēti astoņi ugunsgrēki, kas izcēlušies gāzes balona dēļ, gadu vēlāk – desmit, bet pagājušajā gadā jau vienpadsmit.
Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēlētos, lai „sarkanos” balonus no aprites izņem pēc iespējas ātrāk. Dienesta Ugunsdzēsības drošības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš stāsta, ka tagad atliek paļauties uz Ekonomikas ministrijas iestrādātajiem drošības pasākumiem.
“Par to, ko pieņēma šajā gadījumā, man tas vispār ir kā sniegs no galvas, kā ziema negaidīti pienāk. Nu tāds tas rezultāts ir. Attiecīgi, ja viņi tos drošības pasākumus realizēs pie apmaiņas - baloni ir darba kārtībā vai nav, - nu tad vēl divus gadus attiecīgi var pieciest to,” sacīja Lagzdiņš.
Latvijā pašlaik ir ap 400 tūkstošiem veco gāzes balonu. Gāzes balonus kopumā lieto vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību. Arī kaimiņvalstī Lietuvā pilnīga pāreja uz jaunajiem gāzes baloniem plānota 2018.gadā.
