Valdības noteikumi paredz, ka pašvaldībām līdz 2021. gada beigām bija jāizveido decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs. Reģistra galvenais uzdevums ir apzināt, cik liels ir vides piesārņojums. Atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidroja, ka šobrīd vēl nav apkopota statistika par situāciju Latvijā.
Savukārt pēc Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas asociācijas datiem tās ir aptuveni 100 000 mājsaimniecības Latvijā, kurām jābūt reģistrētām kā lokālas kanalizācijas lietotājām, taču to izdarījušas vien 25% līdz 30%.
Mājsaimniecībām, kurām ir iespējams pieslēgties pilsētas centrālajiem kanalizācijas tīkliem, tas obligāti būs jāizdara līdz 2023. gada decembrim.
Ogrē šāda iespēja ir 84% mājsaimniecību. Tomēr pieslēgumu skaits ik gadu aug, norādīja pašvaldībā. Tas esot skaidrojams ar asenizācijas pakalpojumu cenu pieaugumu, kā arī ūdens kvalitāti.
“Tieši Ogrei ūdens kvalitāte, kas ir privātmāju akās, ir ļoti slikta,” norādīja uzņēmuma “Ogres komunikācijas” pārstāvis Artūrs Robežnieks.
Augstās pieslēguma izmaksas esot viens no iedzīvotāju argumentiem, lai nepieslēgtos pilsētas tīkliem. Dažiem ogrēniešiem pieslēgums izmaksā līdz pat 1000 eiro, tomēr ilgtermiņā pieslēgums ir izdevīgāks, sacīja aptaujātie pašvaldības iedzīvotāji.
Pārbaudot kanalizācijas pieslēguma veidu, uzņēmums “Ogres komunikācijas” atklājis arī vairāk nekā 30 nelegālos pieslēgumus.
Kā skaidroja nozares pārstāvji, šobrīd reģistra izveide ir atkarīga no katras pašvaldības rocības. Aktuāls ir jautājums arī par kontroles mehānismiem, jo, piemēram, šobrīd atbildīgo personu iespējas pārbaudīt pieslēgumu esot gana ierobežotas. Pagaidām Ogrē gan sodi par nereģistrētu kanalizācijas sistēmu vēl nav piemēroti. Lai uzlabotu situāciju, iedzīvotājiem par saņemto asenizācijas pakalpojumu ir jāuzrāda čeks. Tas savukārt ļauj uzraudzīt ne tikai mājsaimniecības, bet arī asenizācijas pakalpojumu sniedzējus.
