Mājražotāji aicina gaļas kūpinājumiem noteikt tradicionālā ēdiena statusu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Mājražotāji aicina noteikt tradicionālā ēdiena statusu gaļas kūpinājumiem cerībā pasargāt Latvijas produkciju no Eiropas jaunās benzopirēna līmeņa regulas. Savukārt Zemkopības ministrija plāno veikt produkcijas pētījumu un kaitīguma analīzi, kā arī apkopot patērētāju paradumus dažādu kūpinājumu lietošanā ikdienā, lai pēc tam ar datu palīdzību varētu diskutēt Eiropas līmenī par iespēju gaļas nozarē kūpinājumu tehnoloģiju saglabāt.

Eiropas Savienības (ES) jaunās normas jeb benzopirēna līmeņa ierobežojumi, kas stāsies spēkā septembrī, attieksies ne vien uz šprotēm, bet arī uz kūpinātas gaļas produktiem, kas paredz samazināt tajos atļautā benzopirēna līmeni. Bažās par stingrajiem ierobežojumiem Eiropas lietu komisijā mājražotāji un deputāti rosināja gaļas kūpinājumiem Latvijā noteikt tradicionālā ēdiena statusu, līdzīgi kā sklandu rausim. Taču Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš norādīja, ka tradicionāla ēdiena statuss nebūs risinājums problēmai, kuru radīs jaunā regula.

Lapiņš skaidro, ka atšķirībā no 2011. gada, kad regula tika pieņemta, gaļas nozare ir gatava iesaistīties procesā, lai dotu kādus datus. Tādēļ vēlamā pieļaujamā norma Latvijas kūpinājumiem vēl jāizstrādā kopā ar zinātniekiem un ražotājiem, ko pēc tam skaidrot arī Briselē. Zinātniskā institūta BIOR direktors Aivars Bērziņš norāda, ka no ražotāju puses jau ir liela interese par testu veikšanu

Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka atzīst, ka mājražotāju ar malku kūpinātā gaļa vairāk ir vietējā tirgū un ražotāji ir gatavi pārbaudīt savu produkciju, taču ir jāizpēta arī tas, cik daudzi cilvēki uzturā lieto kūpinājumus ikdienā.

Reformu partijas Saeimas deputāte Daina Kazāka savukārt aicināja diskusijās bez gaļas un zivju produktu nozares iesaistīt arī veselības organizācijas un ministriju, lai skaidrotu arī kūpinājumu reālo ietekmi uz sabiedrības jeb patērētāju veselību.

Tas. ka mums ir tradīcijas, vēl nenozīmē, ka 21. gadsimtā mums ir jālieto neveselīga pārtika. Protams, vēl jārunā arī par ietekmi no e-vielām, kuras izbalansē lielāku vai mazāku kūpinājuma garšu un mazina citu konservantu lietošanu gaļas vai zivju pārstrādē. Taču par to visu būtu jādiskutē arī ar Veselības ministriju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru un citām ar veselību saistītām organizācijām,” norāda Kazāka.

Eiropas Komisijas izmaiņas paredz, ka no septembra atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti