Situāciju ar ugunsgrēkiem, kas šogad izcēlušies dzīvojamajās mājās, VUGD amatpersonas sauc par satraucošu. Vairāk nekā
376 dzīvojamo ēku ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 30 cilvēki, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā šajā laika posmā pērn.
Lielākā daļa no ugunsgrēkiem, kuri prasījuši cilvēku dzīvību, saistās tieši ar neuzmanīgu rīcību ar uguni, piemēram, bez uzraudzības atstātas degošas sveces vai uz ieslēgtas plīts aizmirsts ēdiens.
"Galvenie trīs iemesli, kāpēc notiek ugunsgrēks. Lielākais ir neuzmanīga rīcība ar uguni – tas ir vidēji 60%, otrs – elektroinstalācijas problēmas vai nepareiza lietošana, un trešais – problēmas ar apkures iekārtām. Un šie trīs galvenie iemesli arī dominē tajos, kur ir bojāgājušie vai cietušie," stāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Kopš pērnā gada 1. janvāra dūmu detektoriem obligāti ir jābūt dzīvojamajās telpās. Baltmanis atzina, ka situācija ar šo uzlabojas,
bet tomēr tikai vienā no gandrīz 400 ugunsgrēkiem, kas bija izcēlies dzīvojamajā ēkā, bija uzstādīts dūmu detektors, kas bija darba kārtībā. Divos gadījumos dūmu detektori bija uzstādīti, bet tiem nebija baterijas.
"28% no bojāgājušajiem ir nosmēķējušies – aizmiguši un izsmēķis aizdedzinājis dīvānu no kā izdalās zilskābe, kas nepieciešama ļoti mazā daudzumā gaisā un tā ir uzreiz nāve," stāstīja VUGD pārstāvis.
15 ugunsgrēku, kuros bojāgājuši cilvēki, visticamāk, ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – neuzmanīga smēķēšana, bez uzraudzības atstātas degošas sveces vai uz ieslēgtas plīts aizmirsts ēdiens. Savukārt 12 gadījumos postošie ugunsgrēki iespējams saistīti tieši ar apkuri – tā ir nepareizi izbūvēta, apkures iekārtai ir kāds bojājums vai tiek pārkāpti apkures iekārtas ekspluatācijas noteikumi. Vēl 5 cilvēki gājuši bojā ugunsgrēkos, kas izcēlušies, iespējams, elektroinstalācijas problēmu dēļ.
Šogad ugunsgrēkos bojā gājis 21 vīrietis un 10 sievietes, bet divos gadījumos cilvēka dzimumu un vecumu nav bijis iespējams identificēt. Bojāgājušo personu vidējais vecums ir 66 gadi.
Ugunsdzēsēji norādīja, ka ugunsgrēku postu vairo sadzīves apstākli – vairāki bojāejas gadījumi saistīti ar to, ka personas, visticamāk, bijušas alkoholisko vielu ietekmē un bojāgājušie cilvēki nevērīgi izturējušies pret savu drošību, piemēram, aizkraujot savas dzīvesvietas ar augstiem sadzīves mantu kalniem.
