Mājoklis būs jāpamet varmākam, nevis upurim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ja ir notikusi vardarbība, mājoklis ir jāatstāj varmākam, nevis viņa upuriem - šādu jaunu kārtību iedibinās ceturtdien Saeimā atbalstītie grozījumi Civilprocesa likumā. Tie iezīmē jaunu lappusi attieksmē gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem, uzsver Juridiskā komisija.  

Saeima ceturtdien atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā ar 84 balsīm par, „pret” vai „atturas” šajā balsojumā nebija. Par to, ka nepieciešami grozījumi, lai pasargātu vardarbības upurus, jau vairākus gadus iestājās nevalstiskās organizācijas, īpaši „Martas centrs”.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka varmācīgajai personai liegs tiesības, piemēram, tuvoties konkrētai vietai, liegs sazināties ar cilvēku, kurai tā darījusi pāri. Lēmumu pieņems tiesa. Bērziņš arī uzsvēra, ka Valsts policija ir piekritusi kontrolēt tiesas lēmuma izpildi. Tiesā var vērsties gan cietusī persona, gan arī bāriņtiesa. Ja varmācībā vainotā persona nepiekrīt, ka būtu notikusi vardarbība, viņam pašam būs jāpierāda pretējais.

Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks sols, lai risinātu problēmas, ka dažkārt sadzīvē tiek fiksētas – varmācības fakti, kas īpaši nav pieļaujami pret nepilngadīgajām personām” uzsvēra Bērziņš.

Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā dienā lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim.

„Mūsu klientes ir gaidījušas šos grozījumus jau kopš laika, kad tos sāka izstrādāt,” stāstīja  biedrības „Resursu centrs sievietēm Marta” politikas koordinatore Annele Tetere. Viņa  uzsvēra, ka sieviete tā tiktu pasargāta uzreiz, pirms vēl viņa sniedz tiesā prasību izbeigt attiecības.

Līdz šim bieži vien no vardarbības cietušās sievietes pašas „devās projām no mājām, ņēma savus bērnus, lai pasargātu savu dzīvību un veselību un pasargātu savus bērnus”, stāstīja Tetere.

Likuma grozījumi nosaka arī plašu vardarbības definīciju. Tā ir jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu. Tetere norādīja, ka skaidrojums šajos grozījumos ir plašāks.

Likumprojekts paredz, ka jaunā kārtība stāsies spēkā šā gada 31.martā.

Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ieviešot vienotu mehānismu, personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību – būs iespējams aizsargāt ar pagaidu civiltiesiskiem līdzekļiem, norādīja Saeimas Preses dienests.

Līdzīgs regulējums pastāv arī vairākās citās Eiropas un pasaules valstīs – cietušajām personām ir iespēja vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Līdz šim Latvijā, lai pārtrauktu vardarbību, cietušajam ir jāvēršas ar iesniegumu policijā, un ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam var noteikt kā drošības līdzekli kriminālprocesa ietvaros. Taču cietusī persona savas subjektīvās attieksmes dēļ pret varmāku nereti nevēlas, lai tiktu uzsākts kriminālprocess, vai mēdz atsaukt savu iesniegumu, norādīja grozījumu autori.

Grozījumi arī nosaka, kādos gadījumos personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana būs iespējama, tostarp prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, arī prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti