"Mēs mājās būsim pēc kara," norādījuši brīvprātīgie, kuri jau pusgada garumā ir atlikuši savas privātās dzīves vajadzības, lai visus brīvos līdzekļus un brīvo laiku ziedotu kara skartajai Ukrainai. Ja gada sākumā tas bija bēgļu jautājums, tad vasarā palīdzība nonāk tieši frontes līnijās.

Biedrības "Tev" brīvprātīgais Aigars Loss sacīja: "Mēs sapratām, ka daļa no tā visa neaiziet tur, kur vajag. Palīdzība paliek Ukrainā, bet viņa parādās vietās, kur mēs to negribējām. Un tagad esam nonākuši tik tālu, ka mēs esam Latvijā vienīgie tādi, kas brauc uz frontes līnijām, un mēs ejam [ar mantām] pēc sarakstiem."

Krievijas agresija Ukrainā apvienojusi līdz šim nepazīstamus cilvēkus. Kāds uzņēmējs, kāds lauksaimnieks, bet nu visi ir biedrības "Tev" aktīvisti, kuri savās mājās un garāžās vāc ziedojumus pēc Ukrainas armijas atsūtītajiem sarakstiem un personīgi preces nogādā līdz austrumu frontes līnijai.

Biedrības brīvprātīgais Valts Dalbiņš stāstīja: "Mēs varam skatīties uz to dažādi, bet pēc būtības – tas ir mūsu karš. Mēs esam nākošie rindā, un vienīgais iemesls, kāpēc šeit nekrīt bumbas un nenotiek krievu okupantu orģijas, ir tāpēc, ka ukraiņi šo fronti notur."

Aktīvisti uzskata, ka sākotnēji palīdzība, kas tika atstāta Ļvivā vai Kijivā, reizēm nemaz nenokļuva līdz frontei. Tagad viņi, riskējot ar dzīvību, ved preces pēc iepriekš iesniegta saraksta. 

Loss aizvadījis jau vienpadsmito braucienu: "Protams, tas saraksts, šķiet, nekad nebeigsies. Šobrīd mēs apkalpojam nu jau piecas vienības."

Vedot transporta kolonnas uz Ukrainu, puiši uz robežas bieži satiek igauņu un lietuviešu brīvprātīgos, kuri arī ved ziedotās automašīnas. Nākotnē ir doma palīdzību organizēt vēl jaudīgāku, esot tikpat vienotiem, kā savulaik Atmodas gados.

Biedrības "Tev" brīvprātīgais Artūrs Kristlībs norādīja: "Līdz 24. februārim es nepazinu nevienu ukraini personīgi. Tagad ir ļoti daudzi pazīstami, tagad mēs satiekamies kā draugi, kā brāļi. Humānie jautājumi uz vasaras sezonu ir atrisināti, bēgļu jautājums ir beidzis to aktīvo fāzi, jo daudzi bēgļi, kas atbraukuši šeit, atgriežas dzimtenē. Tāpēc tas nav jautājums par ukraiņiem, par Ukrainu, tas ir jautājums par mums, par mums kā nāciju, kā valsti."

Biedrība "Tev" turpina apzināt Ukrainas armijā esošos Latvijas pilsoņus, lai varētu sniegt konkrētu palīdzību. Daudzi karo ar pseidonīmu, tāpēc vārdi un dzīvesvietas nav zināmas.

Pirms dažām dienām biedrība "Tev" saņēma Ukrainas vēstnieka Oleksandra Miščenko pateicību par latviešu atbalstu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.