„Mums ir jābūt gataviem šādiem risinājumiem. Es uzdrošinos apgalvot, ka mēs zinām, kādā veidā notiek šī cilvēku pārvietošana (..) Mēs neko nevaram izslēgt,“ sacīja Maizītis.
Tā viņš komentēja varbūtību, ka, apgrūtinot bēgļu plūsmu caur Balkāniem, tie varētu vairāk doties uz Ziemeļvalstīm caur Baltijas valstīm, kā arī Ziemeļvalstu drošības iestāžu apgalvojumus, ka tāda bēgļu plūsma uz Skandināviju, kāda bija vērojama pērn, nav iespējama bez ārvalstu specdienestu palīdzības.
Kopumā vērtējot Latvijas drošību un terorisma draudus, viņš pauda, ka militāru draudu valstij nav un arī terorisma draudu nav. „Es domāju, ka mēs šajā brīdī noteikti neesam nedrošākā vietā. Taču mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā (..) Jācenšas būt gudrākiem, apsteidzošākiem,“ viņš sacīja par potenciālajiem terora draudiem.
Tomēr, no otras puses, ir jāņem vērā, ka terorisma draudu līmeni ietekmē ģeopolitiskās norises. Proti, karš Tuvajos Austrumos, kā arī procesi Ziemeļāfrikā. Pirms dažiem gadiem šķita, ka notikumi šajos reģionos nekad neskars Eiropu, tomēr tagad lietas ir mainījušās, viņš sacīja.
Bažas par drošību Eiropā raisījās pēc vairākkārtējiem terora aktiem Beļģijā, Francijā un Turcijā. Pēdējais no tiem notika 22. martā Briselē, kad sprādzienos metro un lidostā dzīvības zaudēja 35 cilvēki. Upuru skaits gan var pieaugt, jo daudzi vēl arvien ārstējas slimnīcā.
