Panorāma

Trīsgadīgs bērns bērnudārzā iekrīt akā

Panorāma

Muzejā izveidota porcelāna leļļu izstāde

Maizītis: Vairāk drošības jāpievērš kiberdrošības jautājumiem

Maizītis: Ne visas SAB pārbaudes par pielaidēm valsts noslēpumam bijušas pilnīgas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Jaunais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis, kura iecelšanu šajā amatā ceturtdien atbalstīja Saeima, norādīja, ka, būdams ģenerālprokurors, vairākas reizes atcēlis SAB pieņemtos lēmumus saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam. Viņš intervijā Latvijas Radio atzina, ka bijušas pietiekami daudz situāciju, kur pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai precīzas.

Maizītis atzina, ka ir daudz sūdzību saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam no personām, kurām tiek liegtas šīs pielaides. „Tur ir daudz un dažādas situācijas. Dažbrīd varbūt skaidrāk jāpaskaidro personai, kādēļ tāds lēmums ir pieņemts,” sacīja Maizītis. Tai pat laikā viņš norādīja, ka bieži personas apzinās, kādēļ ir tāds lēmums.

Būdams ģenerālprokurors, Maizītis vairākas reizes atcēlis SAB pieņemtus lēmumus saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam. „Vienmēr, kad tiek pārsūdzēti šie lēmumi, notiek pārbaudes, kā SAB vadītājs vai attiecīgās amatpersonas, kas pārbaudes veikušas, nonākušas pie šī lēmuma. Jā, ir bijušas pietiekami daudz situācijas, kur runāts par to, ka pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai tās varēja būt precīzākas, vai formulējumi vai lietas, kas vēl jāskaidro saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem,” norādīja Maizītis. Sīkāk iemeslus gan viņš nepaskaidroja, jo pārbaudes ir slepenas, piebilstot: „Man pārmet, ka es neprecīzi atbildu. Precīzi atbildēt es nevaru.”

Taujāts, vai, nepamatoti anulējot pielaides, neparādās kāda nolaidība, Maizītis atzina: „Ja prokuratūra atceļ kādu lēmumu, tas nenotiek bez argumentiem. Savukārt šajos lēmumos visos ir argumenti, kas, jā, daļēji skar profesionālismu, kādā veidā tās pārbaudes ir veiktas.”

Maizītis atzīmēja, ka cilvēkiem, kuriem anulē pielaides valsts noslēpumam, nav iespējas iepazīties ar materiāliem. Viņš arī neaizstāv pozīciju, ka pretēja kārtība būtu ieviešama, skaidrojot: „Jāatceras, ka pielaide valsts noslēpumam ir salīdzinoši nelielam amatpersonu skaitam un tās mērķis ir nodrošināt, lai tā informācija, kas nepieciešama darbam, neparādītos publiski.”

Gadījumi, kad slepenā informācija parādās publiskajā telpā, nozīmē, ka tiek izdarīti noziedzīgi nodarījumi, un tajās situācijās tiek sākti kriminālprocesi un izmeklēti. Par šādiem noziegumiem personas ir arī sauktas pie atbildības.

Maizītis pauda gatavību iepazīties ar citu valstu praksi, ko un cik daudz šādi dienesti pasaka publiski.

Tāpat Maizītis norādīja, ka Operatīvās darbības likums ir ļoti vecs - kopš 1994.gada. "Drošības dienestu, tais skaitā SAB viena no funkcijām ir izlūkošana un pretizlūkošana. Šis darbs tiek veikts ar tām pašām metodēm, kādas ir, piemēram, apkarojot noziedzību. Pie dažādiem mērķiem ir vienas un tās pašas metodes. Līdz ar to uzskatu, ka par to ir vērts diskutēt, nesperot nekādus nepārdomātus soļus,"  skaidroja Maizītis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti