Pa sliktā stāvoklī esošo grants ceļu Skujenes iedzīvotājs Juris Veidemanis svētdien devās uz Rīgu. Viņš rāda ķēdes, ar kurām apvilka auto riepas. Bez tām būtu grāvī.
"Pēc sala un sniega, uznākot atkusnim, šie ceļi visi pārvēršas par slidotavu. Un es uzaicinātu "Latvijas Valsts ceļu" valdi izbraukt pa P32, Drabeši – Ērgļi, P3 Garkalne – Alauksts, lai saprot, kā strādā viņu dienesti. Šis nav melnais ledus, kas nav prognozējams. Šo [laika ziņu žurnālists Toms] Bricis jūsu ziņās prognozēja jau piektdien," teica Veidemanis.
Ceļu uzturētāji skaidro, ka svētdien vienos dienā uz šī ceļa parādījies greiders.
"Vakar šis konkrētais ceļa posms tika rievots, un šodien veiksim gan rievošanu, gan kaisīšanu ar smilti. [..] Šim autoceļam ir ceļa uzturēšanas klase C. Un arī stāvokli monitorē darbinieki. Klase nosaka, kādā laikā ceļš ir jāuztur," teica valsts AS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) Rīgas ceļu rajona direktors Ivars Munkens.
Tehnikas trūkums neesot, trūkstot naudas, lai darbus veiktu biežāk.
"Pieejamā tehniskā kapacitāte mums ir, bet mēs tomēr strādājam nepietiekama finansējuma apstākļos. Uzturēšanai nauda ir tik, cik ir. Un prioritāte ir A klases ceļi, kur lielāka intensitāte. C klasē skatāmies, kur ir autobusu maršruti un skolēnu auto maršruti. Arī tie ir prioritāri," piebilda Munkens.
Skujenes iedzīvotājs Juris Veidemanis nešaubās, ka tieši sliktie ceļi ietekmē dzīvi laukos. "Ja cilvēkam ir jāved bērni uz skolu pa šādiem ceļiem, viņš tur ilgi nepaliks. Viņš tur neattīstīs uzņēmējdarbību! Nevajag brīnīties, ka slēdz skolas un aizbrauc prom."
"Mēs priecātos, ja budžets tiktu pieņemts marta vai aprīļa mēnesī, kad ir šķīdonis. Tad ir pieprasījums pēc labiem ceļiem no visiem," uzsver valsts AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. LVC rēķina, ka puse visu ceļu ir neatbilstošā tehniskā stāvoklī.
"Visai sabiedrībai esošie zaudējumi no tā, ka ir slikti ceļi, ir viens miljards eiro!
Kas rodas no tā, ka ir laika patēriņš, šie amortizācijas izdevumi un degviela, jo jābrauc lēni," klāstīja Lange.
Šis ir pirmais gads, kad 25 miljoni eiro novirzīti tieši vietējo ceļu sakārtošanai. Pie jauna seguma tika 400 kilometri ceļa. Bet tas joprojām ir par maz, jo grants ceļi stiepjas 11 000 kilometru garumā un ir 55% no visiem valsts ceļiem.
"Mēs strādājam ar sabiedrību, cenšamies izglītot un vērst šo pieprasījumu arī uz politiķiem, lai tiktu pieņemts pareizais lēmums arī par finansējumu. Mēs visu laiku darbojamies nepietiekama finansējuma apstākļos, un remontdarbu deficīts jau pārsniedz četrus miljardus eiro. Tas ir tas, kas nav ieguldīts. Un tāpēc vairāk nekā puse no valsts ceļiem ir sliktā stāvoklī," teica Lange.
Grants ceļu gadījumā tikai asfalta uzklāšana atrisina jautājumus par slīdēšanu ziemā un izšķīšanu pavasarī.
