“Reāli Baltezers aizaug, iet bojā. Man arī teica, ko mēs uztraucamies, pēc gadiem tas pārpurvosies, būs pļava, govis ganīsies, ezers varbūt izveidosies citur,” pastāstīja Ādažu uzņēmēju biedrības pārstāvis Uldis Štēbelis.
Taču tīrīt krastus nedrīkst. Ir valdības noteikumi, “visu laiku ies izpēte, monitorings, tad redzēs kā būs, faktiski visi ezeri ir aplikti ar likumiem un noteikumiem, kuri ierobežo gan tīrīšanu, gan sakopšanu”, stāstīja Štebelis.
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks skaidroja, ka “jebkura saimnieciskā darbība ir liegta, mazajā ezerā aizliegts brauks ar motorizētiem transporta līdzekļiem, izņemot vietējo iedzīvotāju transportu, bet ezeri aizaug.
“Mēs uzskatām, ka ezeri tiešām ir slimi! Un kaut kas ir jādara, slims ezers paliek vēl slimāks,” pauda Sprindžuks.
Maestro Raimonds Pauls pie savas vasaras rezidencē cītīgi ir sakopis savu pludmali, bet, cik var noprast, viņš ir rīkojies pretlikumīgi. “Principā, jā, tā var teikt,” atzina Štēbelis.
“Ir kaut kādi vīri, kas staigā un kaut ko filmē, kaut ko darās,” par pārbaudītājiem pastāstīja pats maestro.
Šie pārbaudītāji “parasti ierodas pie inteliģentiem, kuriem nav miesassargu, tikko viņi parādās pie vasarnīcām, no kurām iznāk divi ar automātiem, tad tur viņi vairs nenāk nekad”, stāstīja Pauls.
Viņš gan pārliecināts, ka ezers ir jākopj, un sola to darīt arī turpmāk, jo viņš redzēja “kāds ezers bija sešdesmitajos gados”. “Vienmēr izturējāmies pret dabu ar cieņu,” piebilda Pauls.
Starp citu, pat vēstures liecības vēsta par to, ka savulaik Baltezera krasti bijuši tīri un sakopti. Ādažu novada domes vēsturniece Elita Pētersone atceras, ka “vectēvs un tēvs teica, ka šīs niedres ir jāpļauj, no tām izgatavoja jumtus un izmantoja saimniecībā, bet ezeram bija jābūt pieejamam”.
Ezeri bija sakārtoti, tajos bija daudz zivju, piebilda Pētersone.
Tikmēr Valsts Vides dienestā norāda, ka likumā atrunāts, kāds gadījumos drīkst ķerties klāt ezera krasta attīrīšanai. Lai cilvēks būtu drošs, ka viņa darbība neietekmē vidi, upi, krastus, ir noteikti jākonsultējas ar pašvaldību un vides pārvaldi, nav tā, ka visas darbības aizliegtas, likumā ir atrunātas sadaļas, kas attiecas uz veicamajiem darbiem, kas ir pieļaujams.
Bet, ja ar ekskavatoru vēlēsieties izsmelt dūņas, kā to darījis Raimonds Pauls savā īpašumā, tad jārēķinās ar vēl lielāku birokrātiju - jāprasa atļauja būvvaldē, jāsaņem attiecīgo ekspertu slēdziens, kā tas ietekmēs ekosistēmu un zivis ezerā.
“Ko dara mūsu valsts aparāts, ierēdniecība? Skatās uz būvniecības likumdošanu, ja netika izņemta būvatļauja un tehniskie noteikumi, kā to darīt, tad tas ir pārkāpums, bet noteikumu, kā to vajag darīt, nav,” stāstīja Sprindžuks.
“Katrā otrā īpašumā ir kāds pārkāpums - vai tie ir krasta labiekārtošanas darbi, preterozijas pasākums, cits uzbēris, cits kanalizāciju uztaisījis, viens pirti uzcēlis tuvāk. Iedzīvotāji savā veidā ir ķīlnieki tai situācijā,” uzskata Ādažu novada vadītājs.
Ādažnieki ir gatavi aicināt ierēdņus un ministrijas pie viena galda, lai beidzot iekustinātu birokrātisko aparātu un, iespējams, kaut ko mainītu likumdošanā.
