Madonas un Vecpiebalgas pusē arvien biežāk bišu dravas posta lāči

Madonas un Vecpiebalgas reģionā arvien biežāk bišu dravas posta lāči. Kompensācijām par izpostītām bišu saimēm pagaidām pieteikušās piecas saimniecības, taču katrā lācis viesojies vairākkārt. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) secina, ka lāči šogad novēroti dziļāk valsts iekšzemē. Arī pētnieki norāda, ka lāči Latvijā kļūs arvien aktuālāki, jo dzīvnieki meklē jaunas teritorijas. Tādēļ arī biškopjiem jāmeklē veidi, kā aizsargāt bišu dravas.

Madonas un Vecpiebalgas pusē arvien biežāk bišu dravas posta lāčiSintija Ambote
    "Šeit bija kara lauks pirms divām dienām, un te pie kājām tie daudzie melnie punkti zālē ir bojā gājušās bites," Madonas novada Lubejā, nelielā egļu ielokā biškopis Sandris Akmans izrāda nupat izpostītos stropus. Dravā viesojies lācis. Vienā no vaska gabaliem palicis arī ķepas nospiedums, bet pēc izmētātiem vaska rāmjiem esot varējis saredzēt pat dzīvnieka medus zagšanas un negausīgas ēšanas tehniku.

    "Te pa eglīšu apakšu viņš sanes iekšā medus rāmjus, tad iztukšo un nāk pēc nākamā pie stropiem. Tad viņš paslēpjas eglēs, lai bites neuzbrūk, kamēr viņš ēd, jo arī viņam dzēlieni nepatīk. Un tās ēšanas tehnikas viņam mainās, jo vasaras periodā viņš apgāza stropu un no apakšas mēģināja izvilkt peru rāmjus, lai ēstu šos bišu kāpurus. Pētnieki pēc tam man skaidroja, ka vasarā viņam mainās uzturs, viņam vajag vairāk olbaltumvielas, kas ir bišu kāpuros, un uz rudeni medu," klāstīja Akmans.

    Madonas un Vecpiebalgas apgabalā lāči šogad ir īpaši aktuāli. Iepriekš dravas šeit postītas reti, bet šogad jau kopš pavasara bijuši vairāki apciemojumi dažādās saimniecībās.

    Zemnieku saimniecībā "Rogas" stropu novietnēs lācis šovasar bijis jau piecas reizes un kopumā izpostījis 12 bišu stropus jeb saimes. Postījumi par vienu saimi ir 300 līdz 400 eiro apmērā, lēsa biškopis.

    Akmans uzskata, ka lāčus postījumu dēļ nav jāatļauj medīt, jo populācija Latvijā ir pavisam neliela, taču nozarei aktuālāka kļūst palīdzība dravu aizsardzībā.

    Biškopis par katru gadījumu ziņojis arī DAP. Kopumā šogad par lāču radītiem postījumiem bišu dravās pagaidām ziņojušas piecas zemnieku saimniecības, stāstīja pārvaldes speciālists Ģirts Baranovskis.

    "No tām piecām saimniecībām vairākās lācis ir bijis atkārtoti. Tās ir saimniecības Madonas, Balvu, Vecpiebalgas, Jaunjelgavas un Salacgrīvas novados. Pagājušajā gadā vairāk pieteikumu bija Igaunijas pierobežā un Latgales austrumu daļā, bet šogad tie postījumu pieteikumi jau vairāk ir iekšzemē. Kopumā pieteikumu skaits pērn bija astoņās saimniecībās. Iesniedzot pieteikumu, atbrauc komisija, kura dabā novērtē šos postījumus un pēc tam sastāda uz vietas pārbaudes aktu, kurā konstatē izpostīto stropu skaitu. Par vienu izpostīto stropu maksā kompensāciju 145 eiro apmērā," teica DAP pārstāvis.

    Komisija izvērtē arī, vai biškopis pats ir centies nosargāt stropus ar elektrisko ganu vai citiem norobežojumiem un atbaidītājiem.

    Mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš norādīja, ka patlaban norit Brūnā lāča monitorings Latvijā, un šogad pētnieki veic arī ģenētisko izpēti, lai precizētu dzīvnieku skaitu. Proti, speciālās lamatās, kas skar lāča kažoku, ievāc dzīvnieka matus, tāpat arī izpostītajās dravās pētnieki ievāc pie medus rāmjiem salipušās spalvas.

    "Kopaina būs redzama pēc pētījuma noslēguma šī gada oktobrī, bet jau tagad var teikt, ka, ievācot vairāk nekā 30 paraugus, ir uzrādījušies vairāki lāči.

    Tas noteikti nav viens meduskārs lācis, kas apstaigā daudzas dravas. Tie lāči ir vairāki," teica Ozoliņš.

    Pēdējās aplēses liecina, ka Latvijā vienlaicīgi uzturas ap 30 lāču, nav zināms, cik pastāvīgi dzīvnieki šeit uzturas. Par to, ka populācija Latvijā nostiprinās, liecina izplatība, jo lāči parādās arī Daugavas kreisajā krastā, arī novēroti Ķemeru nacionālā parka apkārtnē un pie Jelgavas.

    "Lāči Latvijā ir dzīvojuši senatnē un viņiem būtu jāatgriežas savās agrākajās teritorijās, un vienlaikus jāstāsta, kā cilvēkiem uzvesties, sastopot lāci, un kā aizsargāt savu īpašumu. Tas, ko es esmu atkārtoti teicis, ka mums pietrūkst operatīva profesionāli apmācīta brigāde, kas varētu risināt konflikta situācijas, ja tādas rastos. Visās lāču apdzīvotās teritorijās šādas brigādes tiek veidotas, un tas ir jādara ļoti profesionāli, nevis jāgaida krīzes situāciju ar reālu apdraudējumu, un tikai tad domāt, kurš tur brauks un kā to lāci sagūstīs un likvidēs. Par to ir jādomā laicīgi," sacīja speciālists.

    DAP un pētnieki bišu saimniekus aicina vienmēr ziņot par postījumiem, arī tad, ja tie ir nelieli, lai iegūtu plašākus datus par lāču skaitu un kopējiem postījumu apmēriem, kā arī efektīvākajiem dravu aizsardzības veidiem.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti