Dienas ziņas

Bērnudārzos izlaidumi – attālināti

Dienas ziņas

Baltkrievija sagrābj pasažieru lidmašīnu

Madonas pusē vilki saplosa teļu

Madonas pusē vilks saplosījis teļu

Kārtējais vilku uzbrukums mājlopiem piedzīvots Madonas pusē. Tur kādā saimniecībā nogalināts teļš. Baidoties par pārējo lopu drošību, ganāmpulks no ganībām pārvietots uz fermu. Taču nav skaidrs, kā dzīvot tālāk, jo vilku populācija, kā norāda tās puses mednieki, tikai pieaug, savukārt atļauto nomedījamo vilku skaits pēdējos gados ir bijis nemainīgs. 

Zemnieku saimniecības “Gaigalieši” ganības ir tukšas. Vēl nupat tur ganījās govis un teļi, taču pēc baisajiem nakts notikumiem saimnieki mājlopus aizveduši uz drošāku vietu.

“Vilks bija iekļuvis aplokā, kuram jau tā ir divas kārtas uztaisītas, elektrība sit, un tas teļš arī tur gulēja,” pastāstīja Ošupes pagasta zemnieku saimniecības “Gaigalieši” saimniece Anita Zondare.

“Nepatīkami, protams, šausmas. Kāja ir norauta, vēders viss atplēsts vaļā. Pārējie dzīvnieki arī, mēs kā piebraucām, viņi uzreiz bija klāt pie mums, drošībā. Meklēja cilvēku drošību,” piebilda saimniecības “Gaigalieši” īpašnieks Mairis Zondars.

Šis ir pirmais piedzīvotais uzbrukums, taču vilki redzēti gana bieži. Tepat kaimiņos, aitkopības saimniecībā, pirms diviem gadiem tika nokostas un savainotas 70 aitas un jēri. Vilku populācijas pieaugumu konkrētajā apgabalā apliecina arī mednieki.

“Vilku populācija strauji iet uz augšu. Ja agrāk vilks, viņš pats pēc savas būtības ir ļoti slepens un uzmanīgs dzīvnieks. Tajā pašā vietā, kur tagad nokoda to teļu, pagājušogad mēs gandrīz katru otro reizi redzējām vilkus. Tur liela meža nav, tur ir birztala. Lielāka birztala ir trīs simti, četri simti hektāri, tas nozīmē, ka tā lielā populācija ir izstūmusi tos jaunos, un tie tagad sāk taisīt problēmas. Un, es domāju, ka problēmas paliks arī lielākas,” pastāstīja mednieku kluba “Klāni” medību vadītājs Nikolajs Antipenko.

Taču, kā skaidro Valsts mežu dienests, nomedījamo vilku limits no līdzšinējiem 280 varētu tikt palielināts vien nedaudz.

“Mēs šos apjomus nosakām maksimāli lielus. Zinātnieki ir aprēķinājuši šos trīs simtus vilku. Vilks arī ir dzīvotņu direktīvas suga, kurai valstī jānodrošina labvēlīgs sugu pēctecības statuss. Mēs pasakām – vilks mums ir lieks, mums ir viss lieks. Tas, kas cilvēkam traucē, lieks. Mums jārēķinās, ka ar šiem lielajiem plēsējiem mums būs jāsadzīvo,” izteicās Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs  Valters Lūsis.

Taču saimnieki ar to nav mierā.

“Cūkas, cūku mēra dēļ mēs nedrīkstam izlaist ārā. Vistas putnu gripas dēļ arī mums ir iežogotas. Tad iznāk, arī lopus mēs vairs nedrīkstam laist ārā, jo viņi tiek nokosti. Vilkiem saudzēšanas periods, arī mums visas teles, kuras mums ir apmēram trīsdesmit, visas ir grūsnas, mums nav saudzēšanas perioda?” vaicāja saimniece Zondare.

Vilku medību sezona sāksies tikai 15. jūlijā. Risinājumi, ko iesaka speciālisti, ir veikt dažādus preventīvos pasākumus – nodrošinot pēc iespējas drošākus žogus, iegādāties sargsuņus, kā arī apdrošinot ganāmpulkus.

“Gans mums ir viens no stiprākajiem, kāds vien iespējams. Vai tad mums jāceļ tādi kā Berlīnes mūris? Lai tad arī valsts meži ceļ ap to savu mežu. Kāpēc lauksaimniekam tas ir jādara? Ne mums spēka, ne mums arī to līdzekļu,” uzsvēra Zondare.

Kā liecina Valsts meža dienesta statistika, pagājušajā medību sezonā no 280 nomedītajiem vilkiem tikai viens nomedīts Ošupes pagastā. Iepriekšējās divas sezonas – neviens. Tāpat tiek atgādināts, ka ļoti svarīgi, ka atbildīgajām iestādēm tiek ziņots par katru šādu uzbrukumu, jo tas ir viens no faktoriem, kas ietekmē nomedīšanas limita apjomu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt