Madonas novadā no 19 vispārizglītojošām mācību iestādēm četrās skolēnu skaits ir aptuveni 40. Lai uzturētu šīs skolas, ir jārod papildu līdzekļi, tāpēc finansējuma pārdalē novada lielās skolas kļūst par sava veida mazo skolu donoriem.
Mētrienas pamatskola savulaik būvēta 160 skolēniem, bet šajā mācību gadā bērnu skaits ir tikai 40. Lai apsaimniekotu un piepildītu lielo ēku, Mētrienā atvērtas arī pirmskolas grupiņas, un skolas direktore Diāna Rudzīte ar gandarījumu norāda, ka šogad te darbojas jau divas grupas, kas ļauj izglītības iestādei strādāt jau ar 70 bērnu pulciņu. Turklāt jau tuvākajā nākotnē iecerēts atvērt arī pēcpusdienu nodarbību klases.
„Skolas gala spārnā tiks izveidota bibliotēka ar atpūtas telpu, kur bērni varēs darboties arī pēcpusdienā,” stāsta Rudzīte.
Mētrienieši nepiekrīt apgalvojumam, ka lauku skolās līmenis ir zemāks nekā pilsētās. Kā vienu no mazo skolu priekšrocībām Mētrienā min tieši nelielo skolēnu skaitu klasēs, kas ļauj rast ciešāku kontaktu gan ar skolotāju, gan ar biedriem.
Skolotāja Līga Pastare uzskata - ja te ir astoņi desmit bērni klasē, tad viņiem ir vairāk kontakta ar skolotāju, un var jautāt drošāk. „Bet lielā skolā - vai katrs var pieiet pie skolotāja, ja 40 bērnu klasē?” jautā Pastare.
7.klases skolniece Viktorija Fīdiga uzskata, ka šajā skolā „ir ļoti vienkārši un daudz labāk, jo lielākā skolā bērnu ir vairāk, un man būtu ļoti neērti”.
Arī 7.klases skolniece Lelde Dane Zommere piekrīt, ka mazajā skolā „ir foršāk, jo te skolotāji pieiet pie katra, ja tu nezini, kā izpildīt vai ko darīt”.
Madonas novadā izglītībai atvēlēti 47% jeb teju deviņi miljoni eiro no pašvaldības budžeta. Novada izglītības nodaļas vadītāja uzsver, ka tieši izglītības sistēmas uzturēšanā izpaužas lielo novadu priekšrocības - summējot gan valsts iedalīto finansējumu, gan pašvaldības budžetu, iespējams vairāk finansējuma novirzīt mazo skoliņu uzturēšanai. Tiesa, tas līdz šim noticis arī uz novada triju lielo vidusskolu finansējuma rēķina.
Madonas novada Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne skaidro, ka pašlaik novadā „tā jau ir viena skola, ko varētu apzīmēt kā donoru mazajām skolām, līdz ar to no šīm lielajām skolām šīs iespējas arī ir sarukušas”.
Ir zināms, ka bez skolas nav arī pagasta sabiedriskās dzīves, tāpēc mētrienieši cer, ka viņu bērni uz 25 kilometrus attālo Madonu dosies tikai vidusskolēnu gaitās.
