Panorāma

Rehabilitācijā arī kara psihologs

Panorāma

Nedēļa Panorāmas arhīvos

Tradicionālās rudzu šķirnes audzē aizvien mazāk

Madonas maizinieks: Valstij jāpalīdz saglabāt mūsu nacionālo bagātību – vietējos rudzus

Eiropas Savienības tradicionālo īpatnību reģistrā iekļauti četri Latvijas produkti, tajā skaitā - salinātā rudzu rupjmaize. Taču pēdējā laikā par rupjmaizes nākotni maiznieki sāk šaubīties, jo īsta rupjmaize sanāk no tradicionālajām rudzu šķirnēm, kuras audzē arvien mazāk. Madonas novada maizniekmeistars Andrejs Broks uzskata, ka valstij jāpalīdz saglabāt tradicionālos rudzus, lai varētu arī turpmāk cept tradicionālo rupjmaizi.

Pašlaik zemnieki izvēlas hibrīdšķirnes, kas ir ražīgākas un dod lielāku peļņu.   

Latvijā līdz 2000.gadam rudzus sēja 60 000 hektāru lielās platībās, bet pērn apsēto hektāru skaits samazinājās līdz 35 000. Un tomēr, ja rēķina uz vienu iedzīvotāju, tad Eiropā rudzu audzēšanā mūs pārspēj tikai dāņi.

Taču nu maiznieki nobažījušies par rudzu graudu kvalitāti. Rudzu maizi ar īsto seno laiku garšu izcept iespējams tikai no tradicionālajām šķirnēm, bet zemnieki, domājot par ražīgumu, aizvien vairāk sāk audzēt hibrīdšķirnes.

Madonas novada maizniekmeistars Andrejs Broks atzīst, ka nacionālā bagātība ir tieši mūsu vietējās šķirnes, un tās vajadzētu saglabāt.

“Esmu izbraucis daudzas valstis no Berlīnes līdz Maskavai, un tādus kukuļus, ko es aizvedu, tur nekad nav redzējuši. Mūsu bagātība ir tas, ar ko mēs atšķiramies.

Mēs esam dzintariņš, kas spīd visā pasaulē, un atšķirība ir mūsu graudos, no kā mēs ražojam garšīgo maizi.

Tas ir pats svarīgākais – atšķirties un atrast savu vietu pasaulē,” uzskata Broks.

 Rudens ir laiks, kad tikko samaltie graudi atdod vasarā uzkrātās saules enerģiju. Senatnē pirmā kukulīša cepšana bija svētki.

“Vīri atved miltus no dzirnavām, saimniece sāk darboties. Kas sanācis no rudziem? Visas vecās mammas sanāk, apskatās, nosūkā - kāda maizīte izdevusies. Jāpārmet krusts – ir izdevusies, un mēs dzīvosim,” stāstīja Broks.

Taču tagad vecās šķirnes ir problēma, graudi grūti pieejami. Ir maiznieki, kas iepērk graudus no Lietuvas vai Igaunijas.

“Ja dotu mums subsīdijas rudzu audzētājiem, tad būtu liels atbalsts, rudzi būtu katrā laukā, un, katru graudu iesējot, mēs dabūtu 100-200 reižu vairāk pretī. Mums jāstrādā pie tā, lai mēs savu zemi sakopjam un valsts mums palīdz,” sprieda Broks.

Šogad Zemkopības ministrija ieviesusi izmaiņas tiešo maksājumu nosacījumos lauksaimniekiem, piešķirot tradicionālajai rudzu šķirnei ”Kaupo” atsevišķu kodu, līdz ar to gūstot statistiku, cik plaši Latvijā šī šķirne tiek audzēta, atšķirībā no hibrīdšķirnēm.

Maiznieki uzskata, ka ir pēdējais brīdis, lai rudzus un rupjmaizi, kas ir Latvijas kultūras mantojums un nacionālais lepnums, saglabātu nākamajām paaudzēm.

2 komentāri
Uldis Deicmanis
Lai aizsargātu, vajag rudzubisi!
Didzis Stalīdzāns Stalīdzāns
Kuras maizes ceptuves cep rupjmaizi no tradicionālajām rudzu šķirnēm?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti