“Nedēļu pirms Kristus Augšāmcelšanās svētkiem sauc par Kluso nedēļu, kurā domājam par viņa dzīves pēdējiem notikumiem. Īsi pirms aresta Jēzus saviem mācekļiem sacīja: “Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā! Gars ir apņēmīgs, bet miesa vāja”. Ko tas nozīmē būt nomodā šajā laikā, kad apkārt ir tik daudz satraukumu? Būs cilvēki, kas sacīs: “Man jau naktīs ir grūti gulēt, jo es esmu tik ļoti uztraucies par savu nākotni, par saviem tuviniekiem. Es esmu bailēs par to, ka man būtu jāmirst, ja es saslimtu”. Jēzus saka: “Esiet nomodā un lūdziet Dievu!”,” saka Mažis.
“Nereti ir sajūta, ka mēs par daudz domājam par šo vīrusu, mēs tiekam ierauti visdažādāko viedokļu sadursmēs, bet tad, kad lūdzam Dievu, mēs esam izolēti vismaz uz brīdi no jaunas informācijas saņemšanas. Jo ir tik liels kārdinājums turpināt uztraukties par sevi, par saviem tuviniekiem. Klāt vēl nāk bailes par to, ka tikai es nesaslimtu. Un tad ir dusmas uz tiem, kas nevis paliek mājās, bet rada risku saslimt citiem ar to, ka viņi iziet sabiedrībā. Kārdinājumi, kad gribas kādu apsūdzēt, kad gribas meklēt, kurš ir vainīgs pie šīs situācijas. Nereti pat domājot, ka Dievs ir vainīgs. Kārdinājumi nāk negaidīti, bieži vien kā lietus no skaidrām debesīm, un daudzreiz mēs neesam gatavi tos atvairīt. Jā, mums ir labi nodomi, bet tik bieži tie paliek tikai domu līmenī.”
“Kas mainītos mūsu ikdienā, ja mēs uzdrošinātos veltīt laiku, lai lūgtu Dievu? Būs viedoklis, ka tam nav nekādas jēgas. Kā uztraucos, tā uztraucos, lūdzu vai nelūdzu. Bet lūgšana nomierina mūsu satraukto prātu. Tam nav vajadzīga īpaša valoda, lai lūgtu Dievu, jo tā ir saruna ar Viņu, ne publiska, bet privāta. Un šajā sarunā es gan runāju, gan klausos. Var teikt, ka lūgšana ir visefektīvākā dvēseles terapija. Un dažreiz nav vajadzīgi gari monologi, lai Dievam pateiktu, ko es izjūtu savā sirdī. Varbūt pietiek ar dažiem teikumiem. Bet, ja es to nemāku vai nekad neesmu darījis, tad nav jāuztraucas, jo lūgšanas impulss jau ir katrā cilvēkā. Vienkārši sāc! Saki Dievam to, ko tu šobrīd izjūti! Lai Dievs dod, ka šodien es ne tikai apņemos Dievu lūgt, bet arī atrodu laiku, lai būtu nomodā un to darītu. Par sevi, par savējiem, par Latviju, par pasauli,” saka Mažis.
