54 svecītēm degot, Rīgas Vecajā svētās Ģertūdes baznīcā piektdien pieminēja Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos. “Notikušais radījis krīzi daudzu cilvēku attiecībās ar dievu”, atzina mācītājs Krists Kalniņš, aicinot nemēģināt saprast, bet pieņemt notikušo, un atceroties to, pašiem kļūt labākiem.
Zvaniem aicinot uz dievkalpojumu, cits pēc cita baznīcā ieradās bojāgājušo tuvinieki, glābēji, dažādas amatpersonas un vienkārši cilvēki, lai pieminētu 54 traģēdijā zaudētās dzīvības. Dievkalpojuma sākumā tika aizdegtas 54 sveces, un cits pēc cita izskanēja dažādu konfesiju mācītāju aizlūgumi, tā simbolizējot saliedētību, kas uzplauka Latvijas sabiedrībā īsi pēc traģēdijas. Daudz skarbu vārdu gan izskanēja luteriskās baznīcas mācītāja Ilmāra Rubeņa uzrunā. Viņš uzsvēra – Zolitūdes traģēdija ir kā baisa ilustrācija cilvēku alkatībai. To atcerēties ir sāpīgi, atzina mācītājs Krists Kalniņš, norādot – tas jādara, lai sabiedrība mainītos.
„Mēs cilvēciski runājam, it kā ļoti par nopietnām lietām, bet pavisam no otra gala – katram pašam jāpajautā, vai es esmu gatavs uzņemties atbildību par savām attiecībām ar otru cilvēku, par saviem darba kolēģiem, par lēmumiem, ko es pieņemu mazākā vai lielākā mērā, un tad jau daudzas lietas sakārtosies pašas no sevis,” sacīja Kalniņš.
„Mums kā garīdzniekiem pašiem, mēģinot atbildēt cilvēkiem uz šo jautājumu, ir jāatzīst, ka, mums jau nav atbildes, kāpēc tieši šis cilvēks, kāpēc ar šo ģimeni tā notika. (..) Mums cilvēkiem kaut kā liekas, ka, ja mēs sapratīsim, ja mēs atbildēsim, ja būs tā atbilde, tad būs vieglāk, bet visbiežāk jau tā ir tikai tāda mūsu ilūzija,” atzina Kalniņš,
Ass un tiešs traģēdijas piemiņas dienā bija luterāņu mācītājs Ilmārs Rubenis, runājot par cilvēku alkatību un bezatbildību.
„Mēs atceramies šī veikala reklāmu – par visu padomāts. Tagad tā ir kā baisa ironija – par visu,” atgādināja Rubenis.
Rubenis norādīja, ka saskaņā ar Dieva vēlmi cilvēkiem ir jārūpējas par to, kas viņiem ir dots. Bet problēmas rodas tad, kad cilvēki aizmirst, ka viss, kas viņiem ir dots, nāk no Dieva, un sava pašlabuma vārdā sāk iznīcināt to, kas viņiem ir dots.
„Cilvēki cer un gaida, ka vainīgais tiks nosaukts, ka tas, kas darīts tumsā, tiks celts gaismā,” sacīja mācītājs.
Viņš sacīja, ka cilvēki aizvien cer, lai gan „redzējuši tiesisko bezspēcību pret atklātu noziedzību un patiesības pārvēršanu no primāras vērtības par dekoratīvu”.
„Mēs redzam noziedznieku tiesības pār sabiedrību, oligarhu tiesības par tautu, margināļu un perversiju par normalitāti, arī to Dievs zina un redz vainīgos,” uzsvēra Rubenis.
Arī ja šajā pasaulē patiesība netriumfēs, Dieva tiesas dienā viss tiks celts gaismā, Dievs ir klāt pie vainīgajiem ar solījumu tiesāt un sodīt, ja paši neatzīsies un nenožēlos vainu un nelabos sekas, kas ir vienīgais dzīves ceļš ikvienam, ceļš pie Dieva, sacīja mācītājs.
Dievkalpojums vecajā svētās Ģertrūdes baznīcā manā ieskatā bija ļoti vienkāršs un mierpilns. Atsevišķi ļaudis bija arī emocionālāki un nevaldīja asaras. Apmeklējums bija arī diezgan liels, cilvēki aizņēma vairāk kā pusi baznīcas solu.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Mežaparka draudzes mācītājs Ilmārs Rubenis piemiņas dievkalpojumā norādīja, ka "Šodienas sabiedrībā dzīšanās pēc ātras un vieglas peļņas ir kļuvusi par sistēmu un notikušais Zolitūdē ir baisa ilustrācija tam.
Tāpat garīdznieki aicināja aizlūgt par traģēdijā bojāgājušajiem, kā arī pateikties par šo cilvēku dzīves laikā darītajiem labajiem darbiem. Tāpat pateicās par glābējiem, kuri pildīja savus pienākumus traģēdijas vietā.
Dievkalpojuma laikā pieminēja arī solidaritāti, ko piedzīvojām traģēdijas dienās un pēc nelaimes - par to, ka cilvēki viens otru atbalstīja un sniedza palīdzību, neskatoties uz valodu vai citām atšķirībām.
Sveces tika aizdegtas arī visās Latvijas pareizticīgo baznīcās. Liela daļa traģēdijā cietušo un bojāgājušo piederīgi tieši šai reliģiskajai konfesijai. Šodien, gluži kā pirms gada, sabiedrība atkal vienojusies – kopīgā piemiņas brīdī.
„Šis notikums ļoti tuvināja ļaudis, kas atradās šajā notikumā, un te vairs nešķiroja ne pēc kādām pazīmēm, centās, cik katrs spēja, lieli un mazi palīdzēt viens otram,” sacīja pareizticīgo priesteris Jānis Dravants.
„Tā varbūt ir tāda ļoti bēdīga atziņa, ka mēs spējām nostāties viens otram līdzās, ne vairs klausoties, kādā valodā viņš runā vai kurai tautībai viņš pieder, vai kurā konfesijā viņš ir, tikai tad, kad mēs tiekam ļoti dziļi ievainoti – kā cilvēki, kā sabiedrība,” atzina Kalniņš.
Baznīcā bija gan policijas, gan Kriminālpolicijas vadību, un arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers bija ieradies. No dienestiem bija arī VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš kopā ar vairākiem ugunsdzēsējiem formās.
Premjerministre Laimdota Straujuma arī apmeklēja dievkalpojumu. Bija ieradies arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un arī kultūras ministre Dace Melbārde.
Tāpat bija arī vairāki veikala „Maxima” pārstāvji, tostarp arī Jeļena Kondrašova „Maxima Latvija” vadītāja.
Savukārt no būvniekiem atnāca „Re & Re” vadība - Ainārs Pauniņš un Didzis Putniņš. Pēc dievkalpojuma Latvijas Radio ar Pauniņa kungu mēģināja arī aprunāties, taču viņš no sarunas izvairījās.
Biedrības „Zolitūde 21.11” pārstāve Regīna Ločmele atzina ka sanākušo vidū bijuši daudz bojāgājušo tuvinieku un cietušo, kas pēc dievkalpojuma kāpa arī autobusā lai dotos uz traģēdijas vietu pieminēt tur pirms gada 54 bojā gājušos.
Sveces bojāgājušo piemiņai tika aizdegtas arī neskaitāmās pareizticīgo baznīcās visā Latvijā. Gluži kā pirms gada, piektdien, traģēdijas piemiņas dienā, visi neatkarīgi no tautības vai reliģiskās konfesijas, piemin 54 Zolitūdē izdzisušās dzīvības, cerot – tik melna diena Latvijai vairs nekad nepienāks.
Jau ziņots, ka piektdien aprit gads kopš Zolitūdes traģēdijas, kas aiznesa 54 cilvēku dzīvības un uz mūžu mainīja vēl daudzu cilvēku dzīvi. Bojāgājušos piektdien pieminēs daudzās baznīcās, bet jau pašā rīta agrumā ļaudis kādreizējā veikala „Maxima” vietā nolika svecītes, mīļlietiņas un ziedus, pieminot pirms gada bojāgājušos un cietušos.
