Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas draudzi jau 7 gadus vada prāvests Rinalds Broks. Spilgtākie iespaidi par garīdznieku darbību tika gūti jau bērnībā, kad abi ar dvīņu brāli kalpoja pie altāra tagadējā Rēzeknes katedrālē, kas arī ietekmēja abu brāļu dzīves ceļa izvēli, skaidro Broks: "Tas aizrāva, tas ieinteresēja, daudz iepazināmies ar tā laika jaunajiem garīdzniekiem un ar tā laika studentiem, kas jau studēja un bija izvēlējušies šo priesterisko kalpojumu. Tieši šeit, šajā kalpojumā, es varu sevi īstenot, realizēt un ieguldīt."
Mūsdienu garīdznieka prakse neierobežojas ar baznīcās sienām, draudze vairāk nav anonīmo cilvēku grupa, kas tikai apmeklē dievkalpojumus, tie ir draugi, kam tu esi līdzās un kuru izaicinājumus un bēdas izproti,
savās pārdomās dalās prāvests. Būt līdzās ir ļoti svarīgi, īpaši šajā laikā, kad karš Ukrainā izdzēš arvien vairāk dzīvību. Par šo klātbūtni ar draugiem domās un sirdīs liecina arī pie baznīcas plīvojošs Ukrainas karogs.
"Es pats esmu bijis Ukrainā vairākas reizes, esmu saticies ar tur dzīvojošiem cilvēkiem, mēs esam daudz ko arī pārrunājuši. Esmu iemīlējis šo zemi, šos cilvēkus, viņi man ļoti tuvi ir kļuvuši un var teikt tādi draugi, un kad aizsākās šī kara darbība, kas šobrīd rit Ukrainā, tas pirmais kas bija [jautājums], kā apliecināt šo tuvību. Varētu teikt, ka mēs līdzi ciešam, kā Svētie raksti arī saka – raudāt ar tiem, kas raud."
Rozentovas Sv. Krusta Pagodināšanas draudzes pārstāve Antoņina par mācītāju teic: "Viņš ir patiess, citi cilvēki saka – kā viņš tā var uzdrošināties. Es domāju, ļoti pareizi,
viņš aicina mūs uz lūgšanu sākot ar pirmo dienu par mieru Ukrainā un par mieru arī Krievijā, lai tiem cilvēkiem tiktu apskaidrots prāts, tiem cilvēkiem, kas ir ļaunuma piesēti. Mums ir jārunā patiesība, tikai patiesība var apturēt to, kas tagad notiek."
Arī draudzes pārstāve Anita uzsver mācītāja drosmi: "Man ir zvanījuši draugi, paziņas arī no citām draudzēm –kādi jūs malači, mums, saka, pat pašvaldība nav uzvilkusi Ukrainas karogu mastā, jums Ukrainas karogs plīvo pie draudzes. Jā, tur ir jābūt drosmei, jo Malta no laika gala ir bijusi daudznacionāla."
Šobrīd informācijas telpā notiek cīņa par cilvēka sirdi un prātu, uzsver mācītājs, tāpēc arī runājot ar draudzi par notikumiem Ukrainā, bieži vien tiek uzsvērta doma par informācijas izvērtēšanu, apsvēršanu un patiesības meklēšanu.
"Kādu dienu arī braucot pa Maltu varēja redzēt šos kara simbolus, kas tepat pa Maltas ielām uz ceļa zīmēm, kur varbūt kāds jaunietis, vai kāds, nezinu, ko viņš ar to gribētu izteikt vai paust, [uzvilcis] šo "z" burtu uz ceļa zīmēm, un tas lika vēl vairāk aizdomāties – nedrīkst jau klusēt. Kā garīdznieks, ja es par to nerunātu, tad es pats sevi nodotu un domātu, tādā ilūziju pasaulē dzīvojot, ka viss ir labi."
Šo satraukumu pilno laiku, kad cilvēkiem nav pārliecības par rītdienu, mācītājs salīdzina ar ļaunumu, kas tika nodarīts Kristum. Ļaunumam bija cilvēku sejas, arī tagad tas nav abstrakts, tam ir seja un pat vārds.
"Arī šobrīd mēs varam teikt, ka tam ir seja, un vēl vairāk mēs varam runāt, tā ir Kremļa, tā ir Putina. Šī ideoloģija, kas liek šīs ideoloģijas vadītiem arī karavīriem doties šajā cīņā, šajā uzbrukumā citai zemei."
Priesteris lūdz atcerēties, ka Lieldienas nāk ar vēstījumu par mieru un īpaši cerību, ko mēs nedrīkstam zaudēt, jo Kristus augšāmcelšanās ir liecība tam, ka ļaunums ir uzvarams.
