Ir Bībeles vārdi, kas man ir bijuši ļoti nozīmīgi. “Pie tevis, Dievs, ir dzīvības avots, un tavā gaismā mēs gaismu redzam”. Šie vārdi nāk no Dāvida 36. dziesmas, no 36. psalma. Tie ir veldzējoši, jo tie atgādina kaut ko lielu un svarīgu – mēs piederam Dievam. Jā, mēs visi piederam savam radītājam. Tas ir bez izšķirības. Katrs ir savam radītājam piesaistīts. Viņš ir mūsu katra dzīvības avots. No viņa nākam un ar viņa dzīvības devu dzīvojam. Un pie viņa arī aizejam. Mūs neveido tikai mūsu bioloģiskā izcelsme. Nenākam tikai no vecāku savienības. Un, protams, arī paši neradām sevi. Un nedodam sev dzīvību. Dievs, tu esi dzīvības avots.
Protams, varbūt starp mums un Dievu ir visādi šķēršļi sakrājušies – nosprostojumi, gruži, veci zari un lapas... Un tomēr... Katrs, kas dzīvo, - dzīvo, jo viņā ir dzīvības ūdeņi no strauta, kas ir pats Dievs.
Es gribētu, ka mēs ieklausāmies vēlreiz: “Katrs, kas dzīvo, - dzīvo, jo viņā ir dzīvības ūdeņi no strauta, kas ir pats Dievs.” Šajā grūtajā laikā ir labi to sev pateikt un to atgādināt. Un pie tā man ir mazs ieteikums. Ne tikai šodien, bet katru dienu. Paņemiet šos vārdus, arī citus skaistus vārdus un dienas gaitā tos atkārtojiet sev: “Pie tevis, Dievs, ir dzīvības avots, un tavā gaismā mēs gaismu redzam”. Kādā brīdī arī vienkārši atsēdieties,vēlreiz un vēlreiz lēnām tos izsakiet balsī, lai labi dzirdētu, ko Dievs mums saka - pie manis ir tavas dzīvības avots, un manā gaismā tu esi spējīgs gaismu redzēt.
Es jums varu apgalvot, tas ir no manas pieredzes, ka jums atvērsies nezināmas durvis sevī, par kurām jūs nemaz nenojautāt, par kurām jūs nemaz nezinājāt, ka jūsos tādas ir, un jūs satiksiet sevi pārsteidzošā veidā.
Lai Dieva miers un svētība ir katram!
