Mācītājs – profesija, kuras atalgojums atkarīgs no draudzes un ziedojumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kaut arī mācītājs ir īsta profesija un viņi tāpat kā visi citi strādā un maksā nodokļus, to atalgojums ir atkarīgs no draudzes un tās savāktajiem ziedojumiem.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

“No valsts likumdošanas viedokļa mācītājs ir profesija,” saka Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs. Lai gan mācītājs ir iekļauts valsts profesiju sarakstā, Simanovičs stāsta, ka baznīcā mācītāja amatu dēvē par aicinājumu sludināt Dieva vārdu, izdalīt sakramentus un aprūpēt cilvēkus garīgi.

Kaspars stāsta, kādi ir tiešie darba pienākumi: “Noturēt dievkalpojumus, veikt draudzes locekļu garīgo aprūpi arī individuāli – uzklausīt viņu problēmas, būt viņiem līdzās dažādās dzīves situācijās, sniegt padomus. Protams, noturēt konkrētas svētdarbības, bērnu kristības, laulības, kristīgu izvadīšanu.” Tāpat tiek vadītas arī iesvētes mācības, Bībeles studijas, semināri par dažādām tēmām. Mācītājs dara to, kas palīdz viņa uzticētajai draudzei piedzīvot garīgu izaugsmi.

“Mūsu draudzē mācītājiem ir vienāds atalgojums,” saka Kaspars. Algu nemaksā valsts vai kādi uzņēmumi. Tie ir draudzes locekļi, kuri, nākot uz dievkalpojumiem vai kādām citām baznīcas aktivitātēm, atstāj ziedojumus. No šiem ziedojumiem viena daļa tiek izmaksāta mācītājiem. Līdz ar to ienākumi ir atkarīgi no draudzes un tās biedriem. “Jo mazāka ir draudze, jo nabadzīgāki ir draudzes locekļi, jo mazāks ir mācītāju atalgojums.”

Precīzu summu gan Kaspars tā arī neatklāja, tomēr, pēc viņa teiktā, vidējā mācītāja alga ir nedaudz zem vidējās algas Latvijā, kas oktobrī bija 810 eiro “uz papīra”. Tomēr alga mēdz būt arī ievērojami mazāka, un dažkārt mācītājam ar to ir par maz, tāpēc, lai spētu sevi uzturēt, viņi strādā pilna laika darbu kaut kur citur un tikai brīvajā brīdī pilda garīgos pienākumus.

Tā kā Latvijā draudzes nav tik lielas, lai spētu uzturēt mācītājus, viņi kalpo divās, trīs vai pat četrās draudzēs vienlaicīgi. Tas gan ir atkarīgs no mācītāja spējām visu apvienot, jo darba nedēļa nesastāv tikai no viena dievkalpojuma. “Parasti ir viens dievkalpojums nedēļā, viena Bībeles studija nedēļā, iespējams, kāds pieņemšanas laiks vismaz vienreiz nedēļā. Tad varbūt kādas bēres kādreiz, laulības, kristības, iesvētes mācības,” stāsta mācītājs.

Tam papildus vēl ir individuālā gatavošanās Bībeles studijām, iesvētībām. Sprediķu rakstīšana reizēm var aizņemt pat vairākas dienas. Ja mācītājam ir nepieciešama kāda speciāla tehnika, piemēram, dators vai telefons, tā viņiem ir jāiegādājas par saviem līdzekļiem. Vienīgais izņēmums ir automašīna. “Draudze uz sava vārda ir paņēmusi līzingā automašīnas, un tad automašīnas ir tas darba instruments, bez kura mēs nevaram iztikt, jo mums ir jāpārvietojas. Un automašīna ir pietiekami dārga, lai mēs nevarētu par saviem līdzekļiem to tā gluži [vienkārši] nopirkt,” skaidro Kaspars.

Rīgas Lutera draudze ir viena no lielākajām Latvijā, līdz ar to viņu mācītāji saņem ievērojami vairāk nekā citi. To, cik daudz katrs draudzes loceklis ziedo baznīcai, mācītājs ietekmēt nevar, taču ar savām darbībām viņš var rosināt cilvēkus izvēlēties sekot viņa draudzei, kas rezultātā spēs palielināt viņa ienākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti