Izmaiņas bija nepieciešamas jo Satversmes tiesa lēma, ka likuma norma, kas noteica, ka arī privātajās augstskolās un koledžās jāstudē tikai latviešu valodā, neatbilst valsts pamatlikumam.
Grozījumi paredz, ka studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās ES oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.
ES oficiālajās valodās studiju programmas varēs īstenot, ja studiju virziena akreditācijas procesā visas tās programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar ES oficiālajā valodā īstenojamo studiju programmu, būs saņēmušas novērtējumu “labi” vai “izcili”.
Kvalitātes kritērijus, kuriem izpildoties augstskolām tiktu piešķirtas tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, attiecinās kā uz privātpersonu, tā arī uz valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, jo Latvijā akreditētās augstākās izglītības iestādes Latvijas valsts atzītu augstākās izglītības diplomu izsniedz neatkarīgi no dibinātāja, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat kā līdz šim kādā citā no ES dalībvalstu oficiālajām valodām varēs īstenot studiju programmas, ja tas būs noteikts starpvalstu līgumos vai ES programmās paredzētās sadarbības ietvaros, kā arī kopīgās studiju programmas.
Svešvalodās tāpat kā līdz šim drīkstēs īstenot arī tās studiju programmas, kurās tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, attiecīgi valodu un kultūras studijas, kā arī valodu programmas.
Saeimas sēdē tika noraidīti deputāta Edgara Kucina ("Saskaņa") priekšlikumi, ka mācības valsts valodā jānodrošina tikai valsts dibinātās augstskolās un koledžās, kā arī ES valodas aizstājot ar Eiropas Augstākās izglītības telpas valodām, kas paredz arī mācību norisi krievu valodā.
Grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā 1. maijā.
