Kultūršoks

Kultūršoks: «Kas notiek ar Āgenskalna tirgu?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kā tiek dalīta nauda ārzemju latviešu projektiem?»

Kultūršoks: «Dzejnieki un atdzejotāji: par un pret skolu valodas reformu»

Mācību valodas reforma – latviešu dzejnieku un atdzejotāju pretrunīgais skatījums

Par likumu grozījumiem, kuri paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, pretrunīgi viedokļi ir LTV raidījuma "Kultūršoks" uzrunātajiem latviešu dzejniekiem un atdzejotājiem. Vieni norāda, ka šāda izmaiņas nevar uzspiest no ārpuses, bet citi uzskata - valodas reforma skolās notiek ļoti maigi.

Pretestība un aizvainojums

Katru reizi, kad tiek pieņemts lēmums par latviešu valodu kā mācību valodu visās, arī mazākumtautību skolās, tas izraisa dažādu politisko spēku organizētus protestus. Arī aprīļa pirmajā nedēļā notika Tatjanas Ždanokas partijas ''Latvijas Krievu savienība'' rīkotā protesta akcija.

Tulkotāja, Raiņa un Aspazijas atdzejotāja Olga Pētersone uzskata, ka reforma ir vajadzīga un ka Latvijā visiem būtu jāzina latviešu valoda, tomēr šaubās, vai grozījumi izglītībā tiek ieviesti pareizā veidā.

“Visas grūtības ir pārvaramas, visu var sakārtot un nokārtot, ja cilvēkam ir brīva iekšēja motivācija. Bet, ja motivācija ir uzspiesta no ārpuses un tiek pielietots spēks, tad ir sarežģīti. Un tieši tas notiek ar šo reformu. Pretestība ir vienīgā atbilde,” pārdomās dalās Pētersone.

Savukārt dzejnieks un atdzejotājs Jānis Elsbergs uzskata, ka valodas reforma skolās notiek ļoti maigi un pakāpeniski un ka krievvalodīgajā sabiedrībā ir spēki, kurus principā neapmierinātu nekāda tās gaita.

Dzejnieks norāda, ka tā ir krievu tautas nacionālā īpatnība: “Ar to es negribu noniecināt krievus, mums arī ir visādas īpatnības, bet viņiem ir tendence par visu ko apvainoties un aizvainoties, un tādi jēdzieni kā “обида” un “обиженность” viņiem ir asinīs. Tas ir viņu dabiskais dvēseles stāvoklis. Šo reformu varētu mīkstināt, īstenot nevis trijos, bet trīsdesmit gados – tik un tā viņi atradīs, par ko apvainoties.  Tas vienkārši ir jāpieņem kā dotums un jābrauc tālāk.”

Tikmēr grupas “Orbīta” dzejnieks un atdzejotājs Sergejs Moreino uzskata, ka pirms latviešu mācību valodas pilnīgas ieviešanas valstij bija jāparūpējas par krievvalodīgo kopienas piederības sajūtu.

Moreino norāda, ka pat valodu atšķirīgās konstrukcijas nosaka domāšanas atšķirības, ar kurām neviens nav rēķinājies: “Ja mēs gandrīz vai 40% iedzīvotāju bērnus uzreiz pārsviežam pie citas domāšanas, tas neies tik gludi. Un viņi joprojām nejūt savu piederību valstij un nevar just tāpēc, ka, mainot skolā valodu, viņam jāmaina apziņa. Jāmaina savs universs. Tas var kropļot ne visai rūdītas smadzenes.”

Dzejnieks ir skeptisks par reformas rezultātiem: “Tie pirmie gadi, kad mēģinās krieviem mācīt latviešu valodu, būs vēl sliktāki nekā tagad, kad viņi var izvēlēties, kādā valodā mācīties.”

Vairums “Kultūršoka” aptaujāto tomēr vienojas, ka pāreja uz latviešu mācību valodu krievu valodas kultūrtelpu Latvijā neapdraud.

Ņemt vērā Krievijas viedokli?

Taču uz grozījumiem Izglītības likumos nekavējoties ir reaģējusi Krievijas Valsts dome, piedraudot Latvijai ar dažādām sankcijām. Olga Pētersone pieļauj, ka šīs sankcijas skars gan ekonomiku, gan tūrismu un arī kultūru. Tas tieši ietekmē arī viņas un kolēģu darbu.

Sergejs Moreino savukārt atgādina, ka Krievija ir mūsu kaimiņš: “Un kaimiņš neadekvāts. Es, būdams dzimis maskavietis, redzu, ka tāds veidojums kā Krievijas Federācija ir neprognozējams. NATO ir tālu, Krievija ir tuvu. Mazs bērns, ja viņš ir gudrs, māk sarunāties ar milzīgu, piedzērušu tēvu vai kaimiņu. Tas ir pragmatisms. Tīri ģeogrāfiski mēs esam maza, šaura josla starp milzeņiem.”

Tomēr Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") nedomā, ka Krievijas viedoklis šajā jautājumā jāņem vērā. Viņš norāda, ka jārunā par ārējo ietekmi, kas nāk no Krievijas oficioza, un uzsver, ka Krievija iegulda darbu, lai saglabātu savu politisko ietekmi un kavētu integrāciju.

Nebaidīties no Krievijas nostājas skolu valodas reformas jautājumā aicina arī dzejnieks Jānis Elsbergs: “Mēs nevaram visu laiku dzīvot, skatoties pār plecu, ko kāds teiks. Mums ir sava valsts, savi iedzīvotāji... Mums ir jādzīvo, izejot no tā, kas mums ir šeit.”

Kamēr Krievija draud, Latvijas gatavojas latviešu kā mācību valodas ieviešanai. Lai novērtētu mazākumtautību skolu pedagogu valsts valodas zināšanas, Valsts valodas centrs iecerējis veikt atkārtotas pārbaudes. Iepriekšējās tika veiktas pirms trim gadiem, konstatējot virkni pārkāpumu.

KONTEKSTS: 

Saeima 22.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā. 

Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.

Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

1 komentārs
Anonīms lietotājs 22483
Par Orbītu un Moreino, kura radošās izpausmes pilnībā apmaksā Kultūrkapitāls, jūtos šokēta. Viņš laikam domā, ka krievi Latvijā ir tikpat tāli no pamatnācijas kā, piemēram, indieši Lielbritānijā. Nedomāju, ka krieviem un latviešiem ir kaut kāda tik radikāli atšķirīga domāšana, ka vajag kaut kā speciāli krievus pārorientēt, lai viņi varētu mācīties valsts valodā. Galu galā krievi ir visur un sūta tur skolās savus bērnus. Nemaz nesūrojas, ka jāsūta bērns franču skolā Francijā.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti