Mācību gada sākumā skolās izpaliks tikumiskā audzināšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai arī līdz jaunā mācību gada sākumam ir palikušas divas nedēļas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl nav izstrādājusi nepieciešamās vadlīnijas tikumiskās audzināšanas nodrošināšanai skolās.

Saeima vasaras sākumā atbalstīja pretrunīgi vērtētos Izglītības likuma grozījumus, kas skolām uzliek par pienākumu nodrošināt tikumisku audzināšanu.

Saskaņā ar parlamentā lemto skolām būs jāaizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā ģimene un laulība.

Taču par izglītību atbildīgā ministrija tai prasītās vadlīnijas tikumiskai audzināšanai varētu izstrādāt līdz oktobrim. Pēc tam izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas skolās vēl būs jāapstiprina valdībā.

Tomēr Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča stāstīja, ka par standartiem atbilstošu materiālu izmantošanu skolas atbild arī tagad.

„Jau šobrīd gan skolotāji, gan skolu direktori, izvēloties tos mācību materiālos, kādi tiek izmantoti, nodrošina, ka tie nav pretrunā ar valsts izglītības standartiem, nav pretrunā ar Izglītības likumu vai Satversmē noteiktajām normām,” uzsvēra Juhņēviča.

Plānotas skolu reorganizācijas

IZM norādīja arī, ka 1.septembrī durvis skolēniem vairs nevērs 10 skolas, kuras ir nolemts slēgt. Vēl vairākas skolas ir reorganizētas un apvienotas, tajā skaitā Rēzeknes Valsts ģimnāzija un Rēzeknes 1. vidusskola.

Tomēr lielāks skolu slēgšanas vilnis ir gaidāms nākamgad, ja valdībā tiks apstiprināta IZM iecere noteikt minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai. Ja skolēnu skaits būs mazāks, pašvaldībām skolas būs jāfinansē pašām vai arī tās jāslēdz.

Tikmēr jaunajā mācību gadā darbu sāks Latvijā pirmās vidusskolas, kuras ir dibinājušas augstākās izglītības iestādes. Rīgas Tehniskās Universitātes paspārnē skolēni mācības sāks Inženierzinātņu vidusskolā, savukārt Rēzeknes Augstskola ir izveidojusi Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolu, kurai skolēni var pieteikties līdz 25. augustam.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norādīja, ka aizvadītajā mācību gadā vairāk nekā 30 skolās Latvijā 10. klase vispār nebija atvērta, tur nemācījās neviens skolēns, 11 no šīm skolām atrodas Rīgā.

„Mūsu aicinājums ir apzināties realitāti, veidot spēcīgas vidusskolas, kur par saprātīgām izmaksām var nodrošināt izcilu kvalitāti. Mums ir vajadzīgas iespējas bērniem visā Latvijā iegūt patiešām kvalitatīvu vidējo izglītību,” uzsvēra ministre. 

Šobrīd Izglītības ministrija cer, ka budžeta sarunās tai tiks piešķirti vajadzīgie 10 miljoni eiro, lai nākamgad ieviestu jauno pedagogu algu modeli. Kā atzina ministre, šobrīd neesot signālu, ka naudu varētu nepiešķirt.

„ Modeļa ieviešanai nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro gada pirmajiem mēnešiem, un vairāk kā 30 miljoni pilnam 2017. gadam. Šajā summā nav iekļautas vēlmes, ko vēlas arodbiedrības – tad izmaksas pieaugtu līdz 100 miljoniem,”  norādīja Seile.

Priecīgas ziņas ir 4.klases skolēniem un viņu vecākiem, jo šogad pirmo reizi visiem 4.klases skolēniem pusdienas skolā būs bez maksas.

IZM prioritāte - satura uzlabošana

Par savu galveno uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrija nākamajam mācību gadam ir izvirzījusi izglītības satura un kvalitātes uzlabošanu. Līdz gada beigām ministrija plāno sākt jauna kompetencēs balstīta izglītības satura aprobāciju skolās.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja, ka „kompetences ir kompleksas parādības, tās aptver sevī gan zināšanas, gan prasmes, gan attieksmes un vērtības, turpretī prasmes ļoti bieži paliek zināmā mērā tādā mazā, detalizētā līmenī, kas ļauj cilvēkam kaut ko izdarīt, bet ne vienmēr noved pie tā, ka viņš ir kompetents savā dzīves jomā”.

„Līdz ar to šis ir mūsu galvenais uzsvars un galvenais virziens. Mēs sāksim veidot šo jauno saturu, atlasīsim pilotskolas šajā jaunajā projektā,”  sacīja Catlaks.

Izglītībā turpināsies virzība uz eksaktajām zināšanām. 157 skolas no nākamā mācību gada sāks aprobēt jaunu pieeju datorikas mācīšanai. Vairākās skolās Datorika būs jauns mācību priekšmets, taču sākumskolas klasēs datoru lietošanu integrēs jau esošajos mācību priekšmetos. Galvenais mērķis ir tuvāk iepazīstināt skolēnus ar digitālo laikmetu pēc iespējas agrākā vecumā.

Nākamajā mācību gadā arī ir paredzēts pilotprojektā pārbaudīt iespēju 12. klasē likt skolēniem obligāti kārtot centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā vai dabaszinātnēs.

Pilotprojekta eksāmenus vairāk nekā 3000 skolēnu kārtos 13. aprīlī. Tikmēr svešvalodas eksāmenu vidusskolēni varēs nekārtot, ja tie iepriekš būs jau sekmīgi nokārtojuši kādu starptautiskas testēšanas institūcijas eksāmenu.

Savukārt 8., 9., 10., 11. klases pildīs diagnosticējošos darbus matemātikā, fizikā un ķīmijā, un tā varētu būt laba ziņa visiem, kas runā par absolventu pielāgotību tehniskajām zinātnēm, kur trūkst speciālistu, norādīja IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule.

Tikmēr bērnu svešvalodu zināšanu apguve sāksies jau no 1.klases. Skolām vecāku izvēlei jāpiedāvā kādu no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām. Tas nebūs viegli, jo 150 izglītības iestādēs šobrīd ir ap 300 skolotāju vakances, un visvairāk trūkst svešvalodu, kā arī eksakto mācību priekšmetu skolotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti