Šajā mācību gadā teju katrā skolā mācās arī bērni no Ukrainas. Pārlielupes pamatskolā Jelgavā, kur mācās 45 Ukrainas skolēni, pamatpriekšmetu apguvei šiem bērniem izveidotas apvienotās klases. Gan pedagogi, gan paši skolēni atzīst, ka latviešu valodas zināšanas, lai iekļautos kopējā klases darbā, esot nepietiekamas.
"Valoda ir ļoti sarežģīta, to grūti mācīties, bet citādi ir labi. Mums tulko no latviešu uz krievu, tad principā saprotu," pastāstīja Pārlielupes pamatskolas astotās klases skolniece Ļera.
Šajā skolā ukraiņu bērniem palīdz četri skolotāju palīgi. Skolotājas palīdze Larisa Bistranovskaja Ukrainā bijusi mākslas skolotāja, bet tagad palīdz septītklasniekiem un astotklasniekiem apgūt fiziku, ķīmiju, matemātiku un citus priekšmetus. Darbs patīkot, tomēr visus mācību priekšmetus pati tik labi nezina, tāpēc bieži vien nākas izmantot tulkotāju internetā.
"No latviešu uz ukraiņu valodu cenšamies, jo bērni mācījās ukraiņu skolās un terminoloģiju zina ukraiņu valodā," sacīja Larisa.
Tikmēr skolotāja palīdze Marina Auziņa jau deviņpadsmit gadus dzīvo Latvijā un zina latviešu valodu. Tāpēc šoruden viņa palīdz apgūt latviešu valodu mazākajiem ukraiņu skolēniem. Lai bērni varētu iekļauties latviešu plūsmā, vēl esot tāls ceļš ejams, turklāt ne tikai nepietiekamo valodas zināšanu dēļ.
"Bija kovida laiks, tad viņiem karš iestājās, tad viņi skrēja prom. Īstenībā mēs runājam par bērniem, kuriem divi gadi ir kaut kur izkrituši. Skolotājiem nav tik viegli paķert bagāžu no tiem diviem gadiem un pielikt klāt pašreizējo programmu. Es teiktu, ka valstij tiešām jāpadomā par plašāku atbalstu šiem bērniem, lai viņi apgūtu un iekļautos," sacīja Marina Auziņa.
Skolotāju palīgu gan nav visās skolās. Dobeles Valsts ģimnāzijā ukraiņu bērnu ir maz, un skolotājas no Ukrainas, kas skolā strādājušas pagājušajā gadā, jau devušās mājup. Tāpēc nu lielākais palīgs esot tulkošanas programma telefonā.
"Matemātikā nav slikti tāpēc, ka skolotāja kaut ko stāsta. Fizikas un ķīmijas skolotāja slikti zina krievu valodu, bet kaut ko saprotu, jo Ukrainā es jau divus gadus mācījos fiziku un ķīmiju," pastāstīja Dobeles Valsts ģimnāzijas 8. klases audzēkne Ira.
Attiecībā uz ukraiņu bērnu iekļaušanos skolās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan problēmu nesaskata. "Ja ir nepieciešama matemātika, skolā mēs varam noorganizēt matemātikas grupu ukraiņu bērniem. Valodas līmenis visiem ir viens – A1, varbūt kādam arī A2. Un šādā līmenī matemātiku mēs varam mācīties. Klasē varbūt paliek individuāli darbi, ko iedot ukraiņu skolēnam, bet tas nenozīmē, ka skolotājam jātulko ukraiņu valodā mācību uzdevumi," sacīja IZM vecākā eksperte Olita Arkle.
Tāpat ministrijas pārstāve norādīja, ka jau šobrīd skolās iespēja individuālajos plānos par papildu samaksu vairāk mācīt latviešu valodu.
"Var būt pat viens mācību gads, kurā viņi visu uzmanību velta latviešu valodas apguvei un pavisam maz pārējiem mācību priekšmetiem. Mums šobrīd ir otrādi. Mēs vairāk par mācību priekšmetiem, un tā valodas apguve, protams, ir kāda stundiņa papildus. Bet bērnam fiziskais resurss arī ir ierobežots," sacīja Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže.
Ministrijā skaidroja, ka pašreiz darbam ar ukraiņu bērniem sistēma tiekot veidota, balstoties uz citu valstu pieredzi, bet direktoru ieteikumi tikšot izdiskutēti. Ukraiņu bērni varot arī nekārtot valsts pārbaudes darbus 9. klasē un mācīties atkārtoti tajā pašā klasē. Bet izglītības dokumentu tad gan nevarēšot saņemt.
