Viņš norādīja, ka Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) paredzēts, ka finansējums zinātnei 2020. gadā sasniegs 1,5% no IKP. "Līdz šim mēs varam lepoties, ka mums ir desmitā daļa no tā," paziņoja LZA prezidents.
Spārītis sacīja, ka arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tikšanās laikā LZA pirms nedēļas norādījuši, ka NAP zinātnei solītais finansējums 1,5% apmērā no IKP esot "blefs".
"Šie 1,5% nesasniedzamie no IKP nekad netiks sasniegti pie pašreizējā valsts politiskā un administrējuma līmeņa," IZM pārstāvju teikto raidījumā citēja Spārītis.
Pēc viņa teiktā, ņemot vērā nelielo līdzekļu apjomu zinātnei, par finansējumu zinātnieki "cīnās dažādā veidā".
LZA vadītājs gan atzinīgi vērtēja plānus nākamgad audzēt finansējumu zinātniskajiem pētījumiem par 3,9 miljoniem eiro - līdz 14 miljoniem eiro. "Šī tendence ir apsveicama, un tiešām būtu labi, ja tā būtu ikgadēja," teica Spārītis.
Viņš gan norādīja, ka IZM jauda šo līdzekļu administrēšanā atpaliek no vēlamās.
"Ministrijas komanda nespēj menedžēt līdzekļu piešķīrumu, apsaimniekošanu, programmu izsludināšanu, vērtēšanu un finanšu nonākšanu līdz saņēmējam.
Tur jau bija tā liela baža, kādēļ uzsākās diskusija gan pie premjera, gan ar ministru par to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas administratīvā jauda un kvalitāte tālu atpaliek no vēlamā. Un rodas pārrāvumi," teica Spārītis.
Viņš gan atzina, ka saņemts apsolījums meklēt kompromisu.
IZM ieskatā, finansējums zinātnes attīstībai būtu jāatvēl ne tikai IZM, bet arī citām ministrijām, kas gan pret to kategoriski iebildušas, zināja sacīt Spārītis.
