Pēc Spārīša vārdiem, iepriekšējā izglītības ministra Roberta Ķīļa nemākulīgās darbības dēļ daudziem zinātnes projektiem no nākamā gada vairs nebūšot pieejams Eiropas Savienības finansējums, tāpēc zinātnieki paliks bez darba. Nākamā gada otrajā pusgadā esot gaidāms tendences otrais vilnis.
LZA vadītājs uzskata, ka no vairāk nekā 100 Latvijas zinātnes institūtiem divas trešdaļas esot darboties spējīgas.
Neskaidrību par finansējumu un nākotni dēļ stagnācijas gadu laikā Latviju pametuši daudzi perspektīvie studenti, kas varētu būt pievērsušies zinātnei, teica Spārītis, uzsverot, ka tas vēl vairāk apgrūtina iespējas uz zinātnes izaugsmi nākotnē. LZA vadītājs pārmeta, ka tā vietā valsts izvēloties audzēt birokrātisko aparātu.
Spārītis teica, ka valsts piešķirtais zinātnes budžets pašlaik ir 16 miljoni latu, tas neaug un viņam neesot arī cerību, ka tas pieaugs nākamo pāris gadu laikā. Šī summa esot piektā daļa no zinātnei minimāli nepieciešamā finansējuma.
Kā ziņots, valdība ir sākusi diskusijas par nākamā gada valsts budžetu, izraisot asas sadursmes koalīcijas partneru starpā. Budžeta diskusiju laikā arī dažādu nozaru pārstāvji aktīvāk uzsver, ka viņiem pietrūkst finansējuma.
