Baznīcai, kur līdz šim notika Liepājas Krusta ev.lut. draudzes mācītāja Mārtiņa Urdzes vadītie dievkalpojumi, ir nomainīta atslēga.
„5. jūnijā pēc Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodes, mēs kā draudze izstājāmies no LELB, pamatojot to ar sieviešu ordinācijas atbalstīšanu. Vienlaikus mēs iestājāmies ārzemju latviešu baznīcā, kas tagad ienāk Latvijā. Tas ir tas pamats, kāpēc mēs esam šķīrušies. Tagad jautājums ir pārcēlies uz mūsu īpašumiem – baznīcu un draudzes māju," atgādina Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze.
Fakts, ka viņš un viņam lojālie draudzes locekļi, kas ir lielākais vairums, vairs netiek baznīcā, jo dievnamam ir nomainīta atslēga, ir apliecinājums tam, ka pašlaik atpakaļ ceļa tur nav. Pagājušās nedēļas nogalē Urdze palīgos aicinājis pat policiju, taču bez rezultātiem. Mācītājs uzskata, ka no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes saņemtais Uzņēmumu reģistra lēmums par Liepājas Krusta ev.lut. draudzes vadības institūcijas nomaiņu ir prettiesisks.
„Zemesgrāmatā īpašumi ir ierakstīti uz Liepājas Krusta draudzi. Mēs gan esam parakstījuši draudzes nolikumu, ko viņi interpretē tā, ka mēs praktiski esam izstājušies visi individuāli un viņiem ir tiesības turpināt Krusta draudzes darbību un pārņemt mūsu īpašumus," norāda Urdze.
"Viņi nespēj nodrošināt pēctecību ne diakonijas darbam, ne draudzei. Es aizgāju uz policiju un iesniedzām iesniegumu, lai pārtrauc reiderisma darbības no LELB puses," stāsta mācītājs.
Pavisam citās domās ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vārdā ieceltā Liepājas Krusta ev.lut. draudzes pārvaldes komisijas priekšniece Anitra Vanaga. Viņa uzskata, ka strīdiem nav pamata un viss notiek likuma noteiktajā kārtībā.
„ Ja kāda draudze nolemj izstāties no reliģiskā centra, tad faktiski tā pārreģistrējas kā jauna draudze, to nosaka Latvijas reliģisko organizāciju likums. Savukārt draudzes nolikums paredz, ja tā likvidējas vai pārstāj darboties kā LELB draudze, tad faktiski tiek iecelta pārvaldes komisija un īpašumu pārņem LELB," pauž Vanaga.
Pārvaldes komisija turpina nodrošināt Liepājas Krusta ev. lut. draudzes darbību. Pašlaik ir pārejas periods un ir vēl daudz neskaidrību, turpina Vanaga.
„Šobrīd ir tā, ka faktiski draudzes pārvalde primāri nodrošinās dievkalpojumu norisi tāpat, kā tas ir bijis līdz šim," viņa saka.
Urdze uzskata, ka to visu var apstrīdēt, arī Uzņēmuma reģistra lēmumu par jaunas pārvaldes apstiprināšanu, turklāt draudze ir daudz ieguldījusi diakonijas un baznīcas uzturēšanā, īstenojot dažādus projektus - tie jau vairs neesot daži desmiti tūkstoši eiro.
Mācītāja Urdzes ieguldījumus, gan meklējot finansējumu, gan atbalstot cilvēkus ar īpašām vajadzībām un citas interešu grupas, uzskaita arī draudzes locekļi. Jau ilgus gadus draudzē darbojas Jausma Pučkare. Viņa uzskata, ka draudze joprojām ir saliedēta. „Tas jau pierādījās svētdien, kad mums bija kopsapulce. Mēs bijām spiesti atstāt baznīcu un aiziet uz citu vietu. Mēs bijām 90, neticēju, ka tie vecie cilvēki aizies uz vācu draudzi, kur turpinājās sapulce," saka Pučkare.
Irēna Raškova draudzei pievienojās 2004. gadā. Viņa spriež, ka draudze ir īpaša vairāku iemeslu dēļ. „Tāpēc, ka šeit ir pieņemts katrs. Nevienam neprasa, vai tu dievam tici vai netici, vai kāda ir tava pārliecība. Te var nākt katrs un darboties. Ir aptuveni desmit interešu kopas – invalīdi, veci un jauni cilvēki," saka Raškova.
„Mācītājs cilvēkiem palīdz, nāk pretī ar lielu mīlestību, vienalga, vai viņš ir dzērājs, vai kā, viņš var nākt iekšā baznīcā," papildina vēl viens draudzes loceklis Māris Riemeris.
Jau vēstīts, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca jūnija sākumā nolēma aizliegt sievietēm kļūt par mācītājām. Lielākā daļa jeb 77% LELB Sinodes jeb augstākās lēmējinstitūcijas dalībnieku atbalstīja baznīcas satversmes grozīšanu. Tajā līdz šim bija rakstīts, ka ordināciju var lūgt ikviens, kurš ir atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam. Taču šobrīd satversmē nostiprināja principu, ka LELB ordinēs tikai vīriešus.
Savukārt Liepājas Krusta baznīcas draudze šī aizlieguma dēļ nolēma izstāties no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un iestāties Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas (LELBĀL).
