Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Baznīca neiebilst pret tramvaju kapos

Luteriskā baznīca neiebilst pret tramvaju kapos

Lielo kapu zemes īpašniece – Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) – pret tramvaja izbūvi kapu teritorijā neiebilst. Tas gan vienīgi pie noteikuma, ka līnijas izbūves laikā uzietie cilvēku pīšļi tiek pienācīgi pārapbedīti. Savu zemi baznīca vēlas mainīt pret apbūves gabaliem kādā no Rīgas mikrorajoniem, bet pašvaldība ar maiņu nesteidzas.

LELB atzīst, ka tās draudzēs viedokļi par tramvaja ierīkošanu kapos gluži tāpat kā sabiedrībā kopumā ir ļoti atšķirīgi. Daži to nosoda un aicina nepieļaut projekta īstenošanu, bet daži uzskata, ka tas nav nekas īpašs, un pie pēdējiem pieder arī baznīcas vadība.

Vienīgais baznīcas noteikums – projekta īstenošanas laikā uzieto  cilvēka pīšļu cieņpilna pārapbedīšana.

„Ja kaut ko būvē, ceļ un atklājas, ka apakšā ir kauli, tad tie ir jāpārceļ uz citu vietu, kristīgi jāpārapbedī, un kas notiek ar atbrīvoto teritoriju, tas vairs nav baznīcas ziņā,” klāsta LELB valdes loceklis Kaspars Upītis.

Viņš uzsver, ka pārmaiņas Lielajos kapos nebūtu nekas īpašs.

„Laiki mainās, šis nav nekas īpašs (..).

Dažādām kristīgām konfesijām ir savas tradīcijas. Mums ir tradīcija, ka dažas vietas mēs varam desakralizēt - viņas vairs nepilda savas funkcijas. Līdz ar to tas paliek tikai kā īpašums, kas kādreiz ir kaut kas bijis, bet tādu svētu objektu kā tādu – nu, tā jau ir tāda teoloģiska diskusija,” norāda Upītis. „Suņi staigā ar saimniekiem pa kapiem, un tos suņus neierobežo. Mums liekas, ka tas ir lielāks ļaunums, nekā tur ir iela, pa kuru brauks transportlīdzekļi,” norāda LELB valdes loceklis.

Baznīca gan nav gatava vienkārši atsacīties no sev piederošās zemes, bet cer to iemainīt pret zemesgabaliem Rīgas mikrorajonos, lai tur celtu jaunus dievnamus.

„Tāpat kā valsts neko nedāvina, tāpat arī baznīca nedāvina savus īpašumus,” uzsver Upītis.

Sarunas par Lielo kapu teritorijas apmaiņu baznīcas un pašvaldības starpā ilgst jau septiņus līdz astoņus gadus, bet tagad aktualizētas tramvaja izbūves kontekstā.

„Tur ir diezgan liela teritorija ar 26 hektāriem. Tika prasīta nauda [baznīca noteica cenu par zemi] vienu reizi trīs miljoni, otru reizi – pieci. Pa šo laiku daudz kas ir izmainīts – krietni izmainījās kadastrālā vērtība, un uz 2016. gadu tā ir nedaudz lielāka par 300 000 eiro,” norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs.

Šādu summu pašvaldība var atļauties vai arī var iemainīt kapu teritoriju pret citu zemes gabalu, skaidro Burovs. Tomēr viņš atzīst – ar visas, ne tikai tramvaja izbūvei nepieciešamās teritorijas, iegūšanu savā īpašumā pašvaldība nesteidzas.

LTV norāda, ka tas, visticamāk, ir tāpēc, ka neviena no pusēm neraujas būt par Lielo kapu īpašnieku – plašo teritoriju nepieciešams apsaimniekot un labiekārtot, bet būvniecība tajā nav iespējama.

Jau ziņots, ka Rīgas domes iecerētā jaunā tramvaja līnija sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma un tālāk, virzienā uz ziemeļiem, sasniegs Skanstes ielu, daļu maršruta būvējot cauri kapiem. Līnijas izbūve skars vienu kapliču, skaidroja dome.

Pret tramvaja līnijas izbūvi ir Lielo kapu draugu kopa, kas novērojusi, ka Skanstes ielas apgabalā nedzīvo vairāk par diviem tūkstošiem cilvēku. Tomēr par spīti dažādajiem viedokļiem dome nerīkoja projekta publisku apspriešanu un 11.oktobrī akceptēja Skanstes tramvaja projektu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti