Grozījumi papildinātu likumu ar preambulu, kas noteiktu LELB par vienīgo tiesību mantinieci baznīcai, kas Latvijā darbojās līdz 1940.gadam. Taču luteriskā baznīca ārpus Latvijas cēla trauksmi par šo.
Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” LELB pārstāvis Kaspars Upītis norādīja, ka ar grozījumiem LELB nevēlas pazemot luterisko baznīcu ārpus Latvijas, bet gan vēl vairāk būt nošķirta no valsts. Tagad LELB gatavi “runāt un ņemt ārā lietas, kas rada bažas”.
Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas ārpus Latvijas vēlas preambulu pilnībā revidēt vai ņemt ārā no likumprojekta, norādīja šīs baznīcas pārstāvis, Latvijas iecirkņa prāvests Kārlis Žols.
Viņš sacīja, ka preambulā vairākas lietas neesot atbilstošas vēsturiskajām patiesībām. Turklāt ar likumu tiktu noteikts īpašs statuss vienai baznīcai – LELB.
“Tādā gadījumā būtu jāiekļauj LELBĀL statuss arī preambulā vai arī preambula pilnībā [jāmaina]. Ja arī LELBĀL tur tiktu iekļauta, tad arī mūs vārds parādītos Latvijas reliģiskās dzīves realitātē,” norādīja Žols.
KONTEKSTS:
Saeimā nonākuši grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, papildinot to ar preambulu, kas noteiktu Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu par vienīgo tiesību mantinieci baznīcai, kas Latvijā darbojās līdz 1940. gadam.
Pret to iebildusi Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBāL), kas arī sevi uzskata par pirmskara baznīcas mantinieci. Saeimā grozījumus pirms virzīšanas uz pirmo lasījumu partijas vispirms apspriedīs darba grupā.
Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. To tapšanā nav bijušas konsultācijas ar LELBāL.
