Viņš atcerējās savu pieredzi, kad čeka vēlējās, lai viņš atstāsta sarunas, kas notikušas ar kādu ārzemju latvieti. Lūsēns izlēmis, ka "jālaiž muļķi" un stāstījis čekas darbiniekiem, ka runājis par hokeju un futbolu. Pēc otrās reizes, kad viņš atkārtojis to pašu, čekas darbinieki viņu vairs nav traucējuši.
Lūsēna vārda publicētājos Valsts drošības komitejas dokumentos nav. Viņš pasmējās, ka gandrīz žēl, jo uz tā fona sev varētu taisīt reklāmas kampaņu.
"Katrs otrais trešais tika iesaistīts. Iespējams, lai radītu baiļu sajūtu vai noskaidrotu sabiedrības noskaņojumu," stāstīja Lūsēns.
Pēc viņa domām, katru gadījumu vajadzētu skatīt individuāli, ņemot vērā to, ko katrs iesaistītais ir darījis. "Pat ja viņš ir rakstījis ziņojumu - ko viņš ir rakstījis? Varbūt kādam palīdzējis ar labu ziņojumu."
KONTEKSTS:
Saeima pagājušā gada 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau 2018. gada beigās publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus un 20. decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem.
Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018. gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji "čekas maisu" pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
