Kopumā 95 Saeimas deputātiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti. Bet ko darīt ar tiem, kuri vakcinēties nevēlas? Deputāti ir ievēlēti. Tādējādi viņiem nav tādu darba tiesisko attiecību kā citos kolektīvos, kur iestādes vadītājs var atstādināt no amata. Saeimas priekšsēdētājai vai arī Saeimas Prezidijam nav iespējams atstādināt no darba deputātus, kas ir ieguvuši vēlētāju uzticētu mandātu.
"Mēs nevaram atstādināt deputātus. Es baidos, bet varbūt pareizi, ka deputāti nebūs tajā kategorijā, kur ir obligātā vakcinācija," izteicās deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa").
Prezidijs atzinumu nolēmis lūgt konstitucionālo tiesību ekspertam Jānim Plepam un Latvijas pārstāvei starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās – Kristīnei Līcei.
Savukārt tiesībsargs jau norādījis, ka prasība par obligātu vakcināciju pret Covid-19 valsts un pašvaldību iestādēs ir attiecināma arī uz Saeimas un pašvaldību deputātiem, jo viņi likuma izpratnē ir amatpersonas. Rīgas domē vakcinējušies ir pilnīgi visi deputāti, savukārt tās pakļautības iestādēs 70–90 procenti.
"Liela loma ir iestāžu vadītājiem, kā viņi pārliecina savus darbiniekus vakcinēties," sacīja Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība).
Latvijas Pašvaldību savienībā norāda, ka būtiskāk ir panākt, piemēram, pedagogu vakcinēšanos.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tostarp uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem pienākumu potēties pret Covid-19. Noteikti arī ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā, kā arī kultūras jomā.
Savukārt skolas var turpināt darbu klātienē, visiem bērniem valkājot maskas.
