Ludzas pilsētas parkā ir objekts "Sērojošā māte", te ir padomju režīma simbolikas elementi: sirpis, āmurs, karogi, zvaigzne. 1961. gadā uzstādītais piemineklis Ludzas parkā – sievietes statuja tautas tērpā ar noliektu galvu. Zem tā atrodas arī apbedījumi, un tas nav iekļauts demontējamo pieminekļu sarakstā, taču, kā atzina Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība), pašvaldībai īsti nav skaidrs, ko darīt ar padomju simboliku uz pieminekļa plāksnēm.
"Šis objekts atrodas pilsētā, un tāpēc pašvaldībai būs nepieciešamas konsultācijas par to, ko pašvaldība drīkst darīt attiecībā uz šo simboliku. No simbolikas viedokļa mēs redzam, ka šis piemineklis var tikt kvalificēts, bet te ir apbedījumi. Tāpēc tas tāds diskutabls jautājums. Piemineklis arī nav Ministru kabineta sarakstā par demontējamajiem pieminekļiem," norādīja Mekšs.
Ludzas novada domes priekšsēdētājs atzīmēja, ka pašvaldība saviem spēkiem tiks galā ar lielāko daļu demontējamo pieminekļu demontāžu: "Seši objekti, ko noteicis Ministru kabinets kā demontējamus. Viens ir Malnavas pagastā, Goliševas pagastā, viens objekts Rundēnu, divi Pasienes pagastā un viens Ludzas pilsētā."
Starp tiem ir arī piemineklis Padomju armijas daļām, kas Otrajā pasaules karā atbrīvoja Ludzas pilsētu, un Pasienes pagastā esošais "Draudzības kurgāns". To demontāžai ir nepieciešama speciāla tehnika.
"Tur demontāžu veiks uzņēmums, jo darbi ir sarežģītāki. Mēs saņēmām arī rekomendācijas no kompetentām iestādēm, kas tur ir jāizdara. Tagad jau ir veikta tirgus izpēte un mēs slēgsim tuvākajā laikā līgumu, lai varbūt tuvāko nedēļu laikā tie tiktu demontēti," skaidroja Mekšs.
Pagaidām pašvaldībai tomēr īsti nav skaidrs, ko darīt ar tiem pieminekļiem, zem kuriem ir apbedījumi, bet tajā pašā laikā uz tiem ir arī padomju simbolika.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris atzina, ka pašlaik nav nemaz tik vienkārši veikt ar padomju simboliku saistītās izmaiņas karavīru apbedījuma vietās vai arī veikt karavīru pārapbedīšanu, jo likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, plāksnēm un vietām, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās.
"Iespējams, šādās vietās vajadzētu izvietot atbilstoši mūsdienu vēstījumam un vēsturiskai patiesībai atbilstošas kādas informatīvas plāksnes. Lai būtu šī patiesā informācija. Jautājums par šādu objektu pārveidi šobrīd ir grūtāks, jo tādā gadījumā ir runa par šo starpvalstu – Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas vienošanos par apbedījumu vietu statusu abu valstu teritorijās, un šajā gadījumā atbildība par šādu līguma laušanu vai likuma atcelšanu, tas jau ir nevis institūciju, bet politiķu rokās," sacīja Asaris.
Ludzas novadā, kam teritoriālās reformas rezultātā tika pievienoti arī bijušais Kārsavas, Ciblas un Zilupes novads, kopumā atrodas 27 brāļu kapi, kur apglabāti Padomju armijas karavīri. Lielākā daļa no tiem ir lauku teritorijā, taču arī pilsētās – Kārsavā un Zilupē – ir pa vienai piemiņas vietai ar apbedījumiem, savukārt Ludzā tādas vietas ir trīs.
KONTEKSTS:
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim.
Rīgā, Uzvaras parkā, būvlaukumu tur esošā pieminekļa demontāžai sāka iekārtot 22. augustā, bet dienu vēlāk tika nogāztas pieminekļa kompleksā esošās karavīru skulptūras un vēl dienu vēlāk – arī sievietes tēla statuja. Savukārt 25. augustā pēc vairāku stundu kalšanas nogāzts 79 metrus augstais obelisks.
