Viņa stāsta, kā tikusi pie iesaukas: “Tad, kad ieprecējos Ludzā, sēdēju ar mazu bērnu mājās. Vīramātei sacepu torti. Vienu, otru. Ļoti garšīgas. Vai varot vēl? Protams, ka varu vēl un tā arī aizgāja. Ko var sacept, ko no konditorejas var izveidot, to es visu varu: pīrādziņi, plātsmaizes, cepumi, tortes. Bet piparkūkas tomēr ir mīļākās. Mana mamma bija liela saimniece. Tajos laikos godu saimniece. Viņa gāja un taisīja mielastus bērēm, kāzām, un man laikam gēnos ir kaut kas no viņas. Piparkūku recepte īstenībā ir mammas recepte, bišķiņ uzlabota, nedaudz pieliktas garšvielas. Savu recepti stāstu visiem, jo tas, kurš ceps, tas ceps, bet tas, kurš neceps, aizmirsīs."
Mārīte atklāj, ka, viņasprāt, svarīgākais piparkūku mīklas gatavošanas procesā ir cukura dedzināšana un sīrupa sagatavošana:
“Mēs ieberam kastrolīti cukuru. Kastrolītis jāņem tāds vecāks, lai nav žēl dedzināt. Tagad gaidīsim, kad cukurs sadegs. Būs smaka - ieslēgsim nosūcēju, bet tas jau ietilpst piparkūku gatavošanas procesā. Kad sāku cept piparkūkas visas kāpņu telpas tantes priecīgas, jo smaržo brīnišķīgi. Nu, cukurs jau kūp, bet mums vajag, lai cukurs paliek brūns.
Tagad es jau pēc smaržas jūtu, ka cukurs ir sadedzis. Melns, melns burbuļo un tagad jāsaskaita līdz desmit, un cukurā ir jāielej divas glāzes ļoti karsta ūdens. Karsts jālej, lai neveidojas karamele, citādi viņa būs cieta. Es nelieku daudz cukura, jo vēlāk pielikšu divas karotes medus. Izdedzināts ir 400 gramu cukura un ielietas divas glāzes ļoti karsta ūdens. Un vēl kādi 200 grami cukura nāks klāt vēlāk. Visu mēs uzvārām un liekam atdzesēties.
Te mums ir jau sadedzinātais cukurs, tagad veidojas tā brūnā piparkūku krāsa. Klāt liekam garšvielas, sviestu, cūku taukus. Kad viss atdziest, liekam divas tējkarotes sodas un miltus klāt. Lūk, arī piparkūku mīkla ir gatava.”
Mārītes divistabu dzīvoklītī uz galda nelielajā virtuvē žūst jau saceptie piparkūku mīklas groziņi, kuros viņa pavisam drīz sabērs piparkūku zvaigznītes, mēnestiņu, sēnītes, eglītes, iepakos tos caurspīdīgā celofānā un aizvedīs pie pasūtītājiem.
“No piparkūkām var izveidot lādes, mājiņas, groziņus, eglītes, dažādas skaistas lietas un arī apzīmēt ar dažādām krāsām. Jo spilgtākas krāsa, jo cilvēkiem labāk patīk. Katru gadu taisīju trijstūra mājiņas, cilvēkiem apnīk viens un tas pats.
Tehnoloģijas iet uz priekšu un var nopirkt gatavas formiņas, kur var izspiest gatavo māju ar visiem izmēriem. Sagatavo mīklu, kam jābūt diezgan pacietai, lai uz pannas nesagrozās. Tā sacepam formiņas, sienas, jumtu un tā tālāk. Man vēl patīk, kad mājiņām ir karameļu lodziņi. Liekam pergamenta papīru apakšā, izgriezto formiņu virsū, bet lodziņu vietā liekam karameles konfekti. Cepoties piparkūkai, karamelīte izkūst un ir karameļu lodziņš. Ieliekot svecīti mājiņā, izskatās, ka mājiņa ir dzīva, tur viss notiek."
Jāpiebilst, ka Mārītes piparkūku mājiņa savulaik kā dāvana Vairai Vīķei-Freibergai ir aizceļojusi arī uz prezidenta pilī Rīgā.
Tagad, pirms Ziemassvētkiem un gadu mijas, Mārītei ir pats spraigākais darba laiks. Dažādu izmēru piparkūku mājiņas, eglītes, cūciņas, sirsniņas sapakotas un saliktas kastēs gaida savu kārtu, lai nonāktu Ziemassvētku tirdziņu un atsevišķu pasūtītāju rokās un vēderos.
