Aprīlī SIA “Ludzas bioenerģija” sadarbībā ar Latvijas Kūdras ražotāju asociāciju plāno pētīt vēl kāda vietējā energoresursa – kūdras – izmantošanas iespējas siltumenerģijas ieguvei.
Mēs noteikti neplānojam dedzināt tīru kūdru. Mēs pētām iespēju nedaudz „līdzsadedzināt” kūdru, kas arī būtu pietiekami nozīmīgi. Ja mēs 10% -15% varam „līdzsadedzināt” kūdru, tas jau ir diezgan daudz,” saka Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu doktors, SIA „Ludzas bioenerģija” valdes loceklis Edgars Vīgants.
Par enerģētiskās kūdras izmantošanu aktīvi interesējas arī Alojas, Strenču, Brocēnu, Olaines un Ventspils pašvaldības. Talsu novadā Pastendē, kā arī Salaspilī jau šobrīd uzsākti eksperimenti, kurinot kūdras un šķeldas maisījumu. „Neesam mēs tik nabadzīga valsts, kam nav ne vietējo resursu (..) mēs varam savu zeltu atrast arī tepat, viņš var teikt ir zem mūsu kājām, vienkārši nāc un paņem, izmantot saprātīgi vietējos resursus, piesaistīt vietējos uzņēmējus, piesaistīt vietējo finansējumu un dzīvot, beidzot tā, kā būtu jādzīvo,” saka Alojas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Možvillo.
Sadedzinot kūdru kopā ar šķeldu, energonesēja komponentes izmaksas siltuma cenā varētu samazināties pat par 15%. Turklāt, salīdzinot ar citiem energoresursiem, kūdras cena tirgū pēdējo gadu laikā augusi tikai nedaudz. „Jebkurā gadījumā, acīmredzot ceļoties naftas produktu cenām, celsies arī šķeldas cenas, tāpēc mums būtu labi savlaicīgi domāt par kurināmā diversifikāciju un radīt veselīgu konkurenci, teiksim, vietējo energoresursu piegādātāju vidū,” saka Vīgants.
Kūdra kā kurināmais Baltijas valstīs un Skandināvijā ticis izmantots jau vairākus gadu simtus, taču Padomju Savienības realizētās gāzes izmantošanas politikas rezultātā tā tika izstumta no Latvijas energopatēriņa. Šobrīd ieguves vietās tiek norakta tikai augšējā jeb gaišā kūdra, savukārt dziļākie slāņi jeb enerģētiskā kūdra paliek neizmantoti. „Latvijā, es domāju, vairāk kā 90% ir gaišās kūdras ieguve un pielietošana substrātu jeb dārzkopības vajadzībām, nedaudz arī substrātos pielieto to tumšo kūdru, kā es teicu, bet tas ir ļoti neliels procents, varbūt kādi 10%,” norāda SIA „Līvānu kūdras fabrika” valdes priekšsēdētājs Pēteris Romanovskis.
Enerģētiskā kūdra siltuma ražošanai tiek izmantota Igaunijā, Zviedrijā un Īrijā, šī nozare tiek aktīvi attīstīta arī Lietuvā, ļaujot samazināt apkures izmaksas, atkarību no enerģijas importa un radot jaunas darba vietas. To apliecina arī Lietuvas kūdras ražotāju asociācijas prezidents Giedrjus Kavaļausks. „Vissvarīgāk ir, ka Lietuvā mums ir resursi, kam ir liels potenciāls, un tie ir vietējas izcelsmes resursi, kas protams, būtu jāizmanto, lai izvairītos no enerģijas importa (..) tuvākajā nākotnē ir lieli projekti Kauņā un Viļņā, kur kūdra tiks izmantota arī elektrības ražošanai,” norāda Kavaļausks.
Šobrīd Latvijā tiek rūpnieciski izstrādātas purvu platības aptuveni 25 000 hektāru apjomā. Attīstot ne tikai lauksaimnieciskās, bet arī enerģētiskās kūdras ieguvi, valsts iedzīvotājus būtu iespējams pasargāt no sagaidāmā enerģijas cenu kāpuma, kā arī tiktu radītas apmēram 450 jaunas darba vietas.
