Tiesa – nav nekādu garantiju, ka apvienotais saraksts vienā pašvaldībā nozīmē, ka partijas spēs vienoties arī pēc reformas. Un, ja vienoties neizdosies – tad Ludzā, koalīciju veidojot, būs vieta politiskajam tirgum. Visvairāk mandātu – 6 no 15 – jaunajā Ludzas novadā būtu ieguvusi Latgales partija, tad ar pieciem mandātiem sekotu ZZS. Šo abu partiju apvienībai jaunajā novadā tiktu divas balsis.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Kopumā pēc reformas pēc šā brīža plāniem, Ludzas novadā būtu 15 pašvaldības deputāti. Līdz šim novados, kurus plānots apvienot, strādāja 48 dažādu pašvaldību deputāti.
Ieguvēji:
''Saskaņa'' – neliela pārstāvniecība līdzšinējos novados, tos apvienojot, “Saskaņai” dod trešo lielāko pārstāvniecību jaunajā pašvaldībā.
Zaudētāji:
Latgales partija - zaudē vairākumu Zilupes novadā un skaitliski lielāko pārstāvniecību šā brīža Ludzas novadā. Kā daļa no ZZS un Latgales partijas apvienības zaudē vairākumu Ciblas novadā.
ZZS – Zaudē lielāko mandātu skaitu Kārsavas novadā. Kā daļa no ZZS un Latgales partijas apvienības zaudē vairākumu Ciblas novadā.
''Vienoti Latvijai'', Latvijas Reģionu apvienība un vietējais politiskais spēks “Likteņdzirnas Cibla” - zaudē 2 mandātus, neiegūst politisko pārstāvniecību vispār.
Latvijas Sociālistiskā partija un vietējais politiskais spēks “Savam novadam” - zaudē pa vienam mandātam, neiegūst politisko pārstāvniecību vispār.
Daudz ko gan noteiks arī izmaiņas partiju finansēšanā, kas potenciāli var konkurences cīņā dot priekšroku lielākām partijām. Un svarīgi, kādi lēmumi tiks pieņemti par vēlētāju apvienībām, kuras, iespējams, pēc reformas īsti nevarēs startēt nevienā no Latvijas pašvaldībām.
Bet kā veidojas jaunā novada vēlētāju ģeogrāfiskais portrets?
Nedaudz vairāk par pusi jaunajā pašvaldībā būs bijušās Ludzas vēlētāji, ceturtā daļa – no Kārsavas novada, bet atlikušo ceturtdaļu veidos Ciblas un Zilupes novada vēlētāji.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Latgales pašvaldībās, Zemgales pašvaldībās, Pierīgas pašvaldībās un Vidzemes pašvaldībās!