Lūdz prezidentam atjaunot no VDK dokumentu izpētes komisijas izslēgtos locekļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija vērsusies pie Valsts prezidenta un izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles ar lūgumu komisijas sastāvā atjaunot no tās izslēgtos komisijas locekļus.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais aicinājums, tajā komisijas vadītājs Kārlis Kangeris uzsvēra, ka pagājušā gada augustā apstiprinātais komisijas sastāvs ir profesionāls un neatkarīgs.

"Komisija nav veidota politiski. Latvijas Universitāte, tās Vēstures un filozofijas fakultāte un citas institūcijas ir izvirzījušas personālsastāvā zinātniekus, un akadēmiskās tradīcijas Latvijas Universitātē garantē pētījumu neitralitāti, kas tiktu nodrošināta, ja komisijas administrēšanu nodotu Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtam, ko vienbalsīgi lūdza komisija," norādīts vēstulē.

Politiska zinātniskā personālsastāva nomaiņa var sasniegt likumdevēja mērķim - zinātniskā izpēte - pretēju rezultātu, ļaujot Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā apšaubīt pētnieciskā darba iznākumu, neatkarīgi no tā reālās kvalitātes. Līdz ar to neizskaidrojami motivēta komisijas locekļu maiņa nav pieļaujama, uzsvēra vēsturnieku komisija.

Kangeris vēstulē amatpersonām skaidrojis, ka profesionālo zinātnieku Kristīnes Jarinovskas, Solveigas Krūmiņas-Koņkovas, Ritvara Jansona un Bonifācija Daukšta dalība ir lietderīga un nepieciešama komisijas mērķu sasniegšanai, to kvalifikāciju apliecina Latvijas Universitātes atbalsts un zinātniskās publikācijas, šie zinātnieki bauda arī manu uzticību.

Līdz ar to lūgts minētās personas atjaunot komisijas sastāvā, atkārtoti grozot Ministru kabineta noteikumus par šo komisiju.

Neskatoties uz pagājušajā gadā pieņemto lēmumu par LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas padotības maiņu, to no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nododot Tieslietu ministrijai (TM), valdība nolēma komisiju nodot atpakaļ IZM. Tādējādi IZM nodots komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšana, kā arī komisijas administratīvā vadītāja funkcijas. Pirms tam, norādot, ka TM komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu varētu veikt efektīvāk, komisija no IZM tika nodota TM.

IZM tiks nodoti komisijas darbam paredzētie līdzekļi, tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.

Vienlaicīgi ar komisijas padotības maiņu valdība apstiprināja arī trīs komisijas locekļu - Ritvara Jansona, Solveigas Krūmiņas-Koņkovas un Bonifācija Daukšta - izslēgšanu no tās. Pirms tam no komisijas ar valdības lēmumu izslēgta arī Kristīne Jarinovska. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kangeris. Tomēr pēc valdošo partiju vienošanās par komisijas nodošanu Latvijas Vēstures institūtam Kangeris paziņojis, ka gatavs vadīt komisiju arī turpmāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti