4. studija

Uzņēmums neizmaksā darbiniekiem algas

4. studija

Bauskas piena kombināts zemniekiem nav samaksājis par nodoto pienu.

Īpašums sen pārdots, bet rēķins par nekustamā īpašuma nodokli turpina pienākt.

Lubānietis Jānis saņem nodokļu rēķinus par sen pārdotu īpašumu

Lubānietis Jānis Ozoliņš savu zemes gabalu pārdeva 2014. gada februārī. Kopā ar jauno īpašnieku, ar kuru bija noslēgts pirkšanas līgums, viņš devās uz zemesgrāmatu nodaļu, tomēr zemesgrāmatā jauno īpašnieku vēl neierakstīja, jo nebija veikta meža taksācija. Tāpēc viņš vēl joprojām saņem nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus, uzzinājis raidījums "4. studija". 

"Pircējam tobrīd nebija naudas meža taksācijai. Taksācija bija vajadzīga, un tā tas arī ievilkās. Nākošajā gadā man pienāk paziņojums, ka man jāmaksā nodoklis par īpašumu. Es tā domāju, ja jau man līgumā rakstīts, ka līgums stājas spēkā parakstīšanas brīdī, tad parakstīšanas brīdī man īpašuma vairs nav. Ja jau nav īpašuma, tad par to īpašumu arī nodoklis nepienākas no manis," uzskata Jānis Ozoliņš. 

Kopš darījuma Jānis ik gadu no pašvaldības saņem paziņojumu, ka viņam kā zemes īpašniekam jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Jānim tas liekas nepareizi, jo galu galā naudu par pārdoto īpašumu viņš ir saņēmis jau sen.

"Es saku - tā neloģiski sanāk, īpašumu nodoklis jāmaksā no īpašuma, nevis no tā, ka tas man skaitās. Es saku, vai jūs nevarat paņemt to pirkuma līgumu, noreģistrēt pie sevis dokumentos un tad no mana kadastra svītrot to īpašumu. Tur līgumā ir visas adreses, personas kodi un viss, viņam īpašums pieder un varat viņam prasīt nodokli par īpašumu. Darbiniece pateica - nē, mēs tādu lietu nepraktizējam," stāsta Jānis. 

Madonas novada domē raidījumam "4. studija" skaidro, ka Jānis tik tiešām aizvien skaitās zemes īpašnieks.

"Mēs nodokļus rēķinām saskaņā ar likumiem. Visi dati tiek iegūti no zemesgrāmatas, un viņš parādās kā īpašnieks. Tāpēc arī nodoklis viņam tiek rēķināts un arī tiek sūtīts paziņojums," norāda Madonas novada domes Nekustamā īpašuma nodokļa administratore Gunita Kampe. 

"Līgums nekādas saistības trešajām pusēm neuzliek, tas ir tikai viņu savstarpējs darījums," viņa apgalvo. 

"Viņu jau visi liek mierā, neviens neko neprasa. Ja viņš tāds bezkaunīgāks būtu, teiktu - tas taču jūsu, jums prasa samaksu. Man jau neviens neprasa. Tā viņš arī vienreiz man pasmējās," norāda Jānis. 

Nekustamo īpašumu eksperts skaidro, ka parasti termiņu, līdz kuram pircējam īpašums jāreģistrē zemesgrāmatā, atrunā pirkšanas līgumā. Šai gadījumā tā nav noticis.

"Pēc likuma ir tā, ka tas, kurš pirmais noreģistrē savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, tas arī ir īpašnieks. Tas nozīmē, ka viņš varētu uzmeklēt kādu citu pircēju, pārdot zemes gabalu, noreģistrēt zemesgrāmatā, jo citu ierobežojumu nav. Tad šis pirmais pircējs varētu vērsties ar pretenziju, ka viņš taču ir samaksājis, viņš ir īstais īpašnieks. Tad pēc likuma būtu tā, ka pārdevējam būtu viņam jāatmaksā atpakaļ nauda. Un, iespējams, viņš to varētu pārdot par lielāku summu," norāda "Latio" nekustamo īpašumu eksperts Aldis Riekstiņš. 

"Latvijā visas īpašuma tiesības tiek reģistrētas zemesgrāmatā. Šobrīd pārdevējs joprojām ir zemes īpašnieks. Jo viņš zemi ir pārdevis tikai juridiski - tikai uz papīra, bet zemesgrāmatā tas nav reģistrēts. Viņš var turpināt rīkoties kā ar savu īpašumu," norāda Aldis Riekstiņš. 

Kā noskaidrojām, ja zemes pircējs četru gadu laikā nav atradis laiku savu jauno īpašumu reģistrēt zemesgrāmatā, tā īpašnieks joprojām skaitās Jānis. Un viņš šo īpašumu varētu pārdot pat otrreiz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti