Rīta Panorāma

Intervija ar Raivi Dzintaru par jaunās valdības veidošanas procesu

Rīta Panorāma

Īru mūzika latviešu dvēselēm

LU zinātnieku pētījumi ļauj saprast ādas brūču dzīšanas procesu

LU zinātnieku pētījumi ļauj saprast ādas brūču dzīšanas procesu

“Perifērās inervācijas loma ādas brūču dzīšanas procesā”. Tā sauc pētījumu, ko Latvijas Zinātņu akadēmija ierindojusi kā vienu ievērojamākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē 2018. gadā. Stāsts ir par ādas šūnām un to, kā tās ietekmē brūču ātrāku vai lēnāku sadzīšanas procesu. Kad šis process zinātniski ir saprasts, tad var sākt darbu pie jaunu medikamentu izgudrošanas.

Ādas brūču sadzīšanas process reizēm prasa gana daudz laika. Latvijas universitātes (LU) zinātnieki pēta, kā šo procesu nākotnē varētu padarīt nedaudz ātrāku. Pirmie ievērojamie rezultāti, kas radās pēc desmit gadus ilgiem pētījumiem, aizvadītajā gadā ir sasniegti, kopā strādājot Latvijas universitātes speciālistiem ar Šveices zinātniekiem.

Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kurā izvietots ļoti smalks, sazarots nervu galu tīkls. Nerviem apkārt ir apvalks - tā galvenā sastāvdaļa ir Švāna šūnas. "Šīs Švāna šūnas ir īpatnējas šūnas ar taukiem klātu membrānu, kas brālīgi aptver nervu galus un palīdz tiem sūtīt informāciju uz centrālo nervu sistēmu no ādas. Kopā šīs šūnas veido perifēro nervu sistēmu. Pētījuma mērķis bija paskatīties, kāda perifērai nervu sistēmai ir loma ādas stresa situācijās, piemēram, brūces gadījumā," teica LU Medicīnas fakultātes viesdocents Vadims Parfejevs.

LU speciālisti izpētījuši, ka ādā esošās nervu šķiedru apvalka šūnas spēj atstāt savu apvalku un doties uz bojājuma vietu, un tur mainīt savu lomu un palīdzēt brūcei sarauties, sadzīt un izveidot jaunu ādu, teica LU Medicīnas fakultātes profesore Una Riekstiņa. Eksperti redzējuši, kuri gēni šūnai konkrētajā brīdī ir svarīgi, un nonākuši pie proteīna kandidātu saraksta, kas varētu būt nozīmīgs brūču sadzīšanā un kas nāk no šīm ar nerviem saistītajām šūnām.

"Mēs esam nonākuši līdz secinājumam, ko tās šūnas dara brūcē. Domāju, ka paies vēl desmit gadi un mēs uzzināsim, kā mēs to varam ietekmēt, vai mēs varam pielikt kaut ko klāt, lai viņas palīdz ātrāk brūcei sadzīt," pauda Riekstiņa. Iespējams, Latvijas zinātnieku atklājumi nākotnē kalpos par pamatu jauniem medikamentiem. Šie pētījumi var būt arī ļoti noderīgi vēža ārstniecībā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti