Ādas brūču sadzīšanas process reizēm prasa gana daudz laika. Latvijas universitātes (LU) zinātnieki pēta, kā šo procesu nākotnē varētu padarīt nedaudz ātrāku. Pirmie ievērojamie rezultāti, kas radās pēc desmit gadus ilgiem pētījumiem, aizvadītajā gadā ir sasniegti, kopā strādājot Latvijas universitātes speciālistiem ar Šveices zinātniekiem.
Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kurā izvietots ļoti smalks, sazarots nervu galu tīkls. Nerviem apkārt ir apvalks - tā galvenā sastāvdaļa ir Švāna šūnas. "Šīs Švāna šūnas ir īpatnējas šūnas ar taukiem klātu membrānu, kas brālīgi aptver nervu galus un palīdz tiem sūtīt informāciju uz centrālo nervu sistēmu no ādas. Kopā šīs šūnas veido perifēro nervu sistēmu. Pētījuma mērķis bija paskatīties, kāda perifērai nervu sistēmai ir loma ādas stresa situācijās, piemēram, brūces gadījumā," teica LU Medicīnas fakultātes viesdocents Vadims Parfejevs.
LU speciālisti izpētījuši, ka ādā esošās nervu šķiedru apvalka šūnas spēj atstāt savu apvalku un doties uz bojājuma vietu, un tur mainīt savu lomu un palīdzēt brūcei sarauties, sadzīt un izveidot jaunu ādu, teica LU Medicīnas fakultātes profesore Una Riekstiņa. Eksperti redzējuši, kuri gēni šūnai konkrētajā brīdī ir svarīgi, un nonākuši pie proteīna kandidātu saraksta, kas varētu būt nozīmīgs brūču sadzīšanā un kas nāk no šīm ar nerviem saistītajām šūnām.
"Mēs esam nonākuši līdz secinājumam, ko tās šūnas dara brūcē. Domāju, ka paies vēl desmit gadi un mēs uzzināsim, kā mēs to varam ietekmēt, vai mēs varam pielikt kaut ko klāt, lai viņas palīdz ātrāk brūcei sadzīt," pauda Riekstiņa. Iespējams, Latvijas zinātnieku atklājumi nākotnē kalpos par pamatu jauniem medikamentiem. Šie pētījumi var būt arī ļoti noderīgi vēža ārstniecībā.
