Panorāma

Jārēķina, kā izdevīgāk

Panorāma

Panorāma

Kā ogas pārvērst zālēs?

LU zinātnieku atklājums varētu palīdzēt uzlabot veselību pacientiem pēc lūzumiem

Latvijas Universitātes pētnieku atklājums varētu palīdzēt uzlabot veselību pacientiem pēc lūzumiem un sāpošām locītavām. Viņi pirmo reizi pasaules zinātnē parādījuši, ka ar ogās esošām vielām var panākt, ka cilmes šūnas pārvēršas cita tipa šūnās - piemēram, taukaudu, kaulu un skrimšļa šūnās. Līdz šim konkrēto vielu ietekme uz audu atjaunošanos un kaulu stiprumu nebija pietiekami izpētīta.

Laboratorijas traukos tiek iesvērtas mellenes. Citu reizi tās ir purva dzērvenes, zilenes, brūklenes. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki pēta dabas vielas - kā tās iegūt tīrā veidā, lai var izmantot  farmācijā, veterinārijā, kosmētikas ražošanā.

"Esam būtiski paplašinājuši priekšstatu, kāds ir ogu sastāvs, esam pirmo reizi pierādījuši vairāku jaunu, līdz šim nezināmu vielu klātbūtni ogu ekstraktos. Mēs esam izstrādājuši metodes, kā strādāt gandrīz ar jebkuru ārstniecības augu. Gribējām attīstīt dabai draudzīgas metodes, lai ļauj šo ekstrakcijas procesu, aktīvo vielu ieguvi, neizmantojot toksiskus šķīdinātājus un strādājot ar tādām izejvielām kā, piemēram, ogu izspiedas," teica LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.

Kā norāda zinātnieki, no ogu pārpalikumiem pēc sulu izspiešanas var izdalīt ekstraktvielas. Koncentrētā veidā iegūt vielas, kuras ogām piešķir krāsu, smaržu, un spēju piesaistīt brīvos radikāļus - noķert organismā molekulas, kuras veicina ādas novecošanos.

Pētījumi rit kopā ar kolēģiem no LU Medicīnas fakultātes. Zinātniekiem pirmo reizi izdevies pierādīt, ka ogās esošais malvidīns veicina kaulu šūnu veidošanos. Cianidīns un delfinidīns stimulē skrimšļa šūnas augt. Delfinidīns samazina arī tauku šūnu veidošanos.

"To var mikroskopā ar aci redzēt, ka šūnas, kurām agrāk nebija tauku, tagad ir pārvērtušās par tauku šūnām un piepildījušās ar tauku pilieniem. Savukārt tās šūnas, kuru liktenis ir kļūt par kaulu šūnām, uzkrāj kalciju. Un, kalciju iezīmējot šūnā, mēs redzam, ka tur veidojas kauli. Tāpat arī skrimšļu šūnām ir savi marķieri. Pēc kuriem var pateikt, vai tā šūna ir aizgājusi tālāk savā attīstības stadijā vai tikai vēl veidojas," uzsvēra LU Medicīnas fakultātes profesore Ruta Muceniece. Zinātnieki uzsver - tas ir pētījumu pats pats sākums.

"Jādomā par to, kā šīs vielas var organismā nogādāt līdz cilmes šūnām. Un tas jau būtu nākotnes darbs. Vai tās būtu kādas nano daļiņas vai kādi citi veidi kā tās vielas nogādāt, lai viņas netiktu metabolizētas, kas jau parasti notiek, ja caur muti uzņem vielas. Tāpat, ēdot ogas nekad nezinām, kur kādas vielas organismā nonāk," pauda Muceniece.

Rezultāti publicēti prestižā starptautiskā zinātniskā žurnālā. Tos turpmākiem atklājumiem var izmantot arī citu valstu pētnieki. "Es biju tiešām pārsteigts, kad uzzināju, ka šis melleņu eksports uz tādām valstīm kā Ķīna, Itālija sasniedz simtiem tonnu. Galvenais, ja pārstrādātu šīs ogas šeit, tā pievienotā vērtība tautsaimniecībā būtu nesalīdzināmi augstāka nekā šīs pašas ogas pārdot uz Itāliju, kur tiek veikta pārstrāde," pauda Kļaviņš.

Zinātnieki cer, ka ar laiku taps uztura bagātinātāji. Viens prototips jau esot sagatavots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti