LU vēlas atjaunot iepriekš pēc pašas lūguma izbeigto tiesvedību Muižnieka jautājumā

Latvijas Universitāte (LU) tomēr vēlas celt prasību tiesā saistībā ar valdības lēmumu neapstiprināt rektora amatā Indriķi Muižnieku, noskaidroja aģentūra LETA.

Sākotnēji par valdības lēmumu prasību tiesā iesniedza ne tikai pats Muižnieks kā fiziska persona, bet arī LU. Tomēr toreizējā LU rektora pienākumu izpildītāja Gvido Straubes vadībā tika pieņemts lēmums LU prasību pret valsti atsaukt.

Tagad gan Muižnieku, gan universitāti pārstāvošais advokāts Benno Butulis aģentūrai LETA skaidroja, ka šobrīd paralēli norit divas tiesvedības - viena pēc Muižnieka un otra pēc LU pieteikuma.

Advokāts skaidroja, ka tad, kad Straube tika iecelts par LU rektora vietas izpildītāju, universitātes pieteikums tika atsaukts un par to tiesa 18.septembrī pieņēma lēmumu. Tomēr viņš atklāja, ka brīdī, kad tiesa Muižnieka prasībā pieņēma pagaidu lēmumu, LU pārsūdzēja tiesas lēmumu, ar kuru tā izbeidza tiesvedību LU prasībā, turklāt uz pašas Universitātes atsaukuma pamata.

"Brīdī, kad tiesa pieņēma 30.septembra lēmumu, proti, tiesa atsauca Muižniekam nelabvēlīgo valdības lēmumu, LU pārsūdzēja tiesas lēmumu, ar kuru tiesa izbeidza tiesvedību lietā uz pašas LU atsaukuma pamata," skaidroja Butulis.

Sava lēmuma maiņu LU pamato ar to, ka jau sākotnēji vietas izpildītāja iecelšana ir bijusi nepamatota un LU pieteikuma atsaukums pēc būtības ir nepamatots un nereprezentē LU gribu, skaidroja advokāts.

Tiesa LU blakus sūdzību par 18.septembra lēmumu izbeigt lietu skatīs 20.novembrī.

KONTEKSTS:

Augustā LU vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu pret valsti, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izdot labvēlīgu administratīvo aktu - apstiprināt Muižnieku par LU rektoru. Savukārt 30.augustā par LU rektora pienākumu izpildītāju kļuva Straube, kurš vēlāk paziņoja, ka neuzturēs LU tiesvedību pret valdību Muižnieka jautājumā.

Arī pats Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks. 

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumā rektora vēlēšanās pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. IZM pārsūdzēja tiesas pieņemto pagaidu noregulējumu Muižnieka jautājumā, un tiesa šo Ministru kabineta blakus sūdzību skatīs 14.novembrī.

Savukārt Muižnieks atklāja, ka IZM aicinājusi LU pārrunāt izlīguma iespējas. Viņš skaidroja, ka LU piedāvā ministrijai akceptēt LU Satversmes sapulces lēmumus, kā arī apņemties strādāt gan pie iekšējo normatīvo aktu sakārtošanas, gan arī pie Satversmes modernizēšanas atbilstoši kopīgi definējamajiem augstskolu darbības modernizācijas mērķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti