RSU pārstāvis Edijs Šauers raidījumā atzina, ka šogad studijām augstskolā varētu uzņemt aptuveni tikpat jauniešu, cik pērn – vairāk nekā 1000 studētgribētāju. Tiek prognozēts, ka 250-300 būs jaunieši no ārvalstīm.
Arī LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis atzina, ka šogad augstskolā uzņemto studentu skaits varētu būt līdzīgs pagājušā gada rezultātam. Vidusskolu absolventu skaits šajā gadā nav būtiski mainījies – tas ir par dažiem procentiem mazāks, norādīja Saulītis, norādot – LU cer, ka labā mācību vide LU jaunajā Dabaszinātņu centrā Torņkalnā varētu piesaistīt vairāk dabaszinību studentus.
LU ir viena no 11 augstskolām, kur pirmdien, 27.jūnijā, sākās vienotā uzņemšana. Elektroniskā pieteikšanās studijām šajās 11 augstskolās notiks līdz 12. jūlijam.
RSU ir sava uzņemšanas sistēma. Pieteikšanās studijām augstskolā sākās jau 1.jūnijā, bet 1.jūlijā RSU sākies dokumentu iesniegšana, kas ilgs līdz 20.jūlijam, skaidroja Šauers. Iepriekš vidusskolēni gaidīja centralizēto eksāmenu rezultātus, un "karstākais periods", kad notiks dokumentu iesniegšana, būs šonedēļ un pieteikšanās termiņa beigās.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Stīpniece Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka šogad aptuveni 20 000 jauniešu saņems sertifikātu par vidusskolas beigšanu.
Viņa norādīja, ka augstākās izglītības piedāvājums ir plašs – jauniešiem atliek rūpīgi izvērtēt, ko tieši viņi vēlas studēt. Pēdējos gados vairāk budžeta vietas ir atvēlētas prioritārajām jomām – eksaktajām zinībām. Tāpat jaunieši tiek aicināti pieteikties studijām koledžās, kur arī ir budžeta vietas.
Uzsver arī humanitāro zinātņu lomu
Lai arī Latvijā arvien vairāk ir jūtams dažādu eksakto un tehnisko nozaru speciālistu trūkums un valsts jaunus cilvēkus aicina apgūt ar dažādām tehniskām nozarēm saistītas profesijas, nemainīgi liela interese saglabājas par augstākajām mācību iestādēm un fakultātēm, kurās sagatavo dažādu ar humanitārām nozarēm saistītus speciālistus.
“Humanitārās zinātnes, humanitāro zinātņu vieta un loma, un mākslas zinātņu vieta tajā ir būtiska un unikāla Eiropas kontekstā. Ja mēs raugāmies uz šobrīd notikušo problēmu Lielbritānijā, kur ir viena no spēcīgākajām augstākās izglītības sistēmām un viena no spēcīgākajām zinātņu sistēmām, tajā pašā laikā daļa sabiedrības jutās atsvešināta un neieguvusi nekādu labumu no šīs situācijas, tad iemesls ir tajā, ka novārtā ir atstātas tieši humanitārās zinātnes un mākslas zinātnes, jo tās ir tās, kas vistiešāk pārnes vērtības uz sabiedrību, analizē sabiedrības vērtības un mijiedarbojas ar sabiedrības vērtībām, “ uzskata Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Teikmanis.
“Cilvēks ir visu lietu mērs. Ja mēs atradīsim, kā mēs salāgosim šīs izmaiņas ar cilvēku, tā humanitāro zinātņu nozīme 21.gadsimtā nevar nepieaugt, ja vien mēs neesam iecerējuši šo gadsimtu kaut kādā haotiskā veidā. [..] Mums ir jānonāk līdz šai sadarbībai un šim vērtību kopumam, brīvprātīgi sadarbojoties, un es domāju, ka humanitārām zinātnēm, mākslai un dizainam tur ir īpaši būtiska nozīme,” pauda Teikmanis.
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode lielo interesi par nozarēm, kuras saistītas ar cilvēka izzināšanu, saista ar kļūdu, kuru Rietumu sabiedrība un tai skaitā Latvijas sabiedrība ir pieļāvusi, domājot, ka visu problēmu risinājums ir ekonomikā, finansēs vai tehnikas progresā.
“Viena no tām lielajām šī laika problēmām ir milzīga nedrošība, cilvēki ir nobijušies, ļoti, ļoti nobijušies, jo mainās sabiedrība, mainās ekonomiskie apstākli, mainās arī plaši politiski procesi, un vārds “terorisms” ir viens no tādiem atslēgvārdiem, kas ir jāpiemin, lai cilvēki saprastu, cik nedrošā pasaulē mēs dzīvojam; šī ir vispirmām kārtām humāna problēma, humāna katastrofa… Un es domāju, ka humanitārās zinātnes var būt ļoti palīdzošas, lai iedotu cilvēkam atkal to mieru vai drošības sajūtu, vai izpratni par procesiem. Bieži vien jau visvairāk biedē tas, ko tu nesaproti, un tad humanitārās zinātnes var būt tas, kas palīdz saprast šo laiku, šo situāciju, kurā mēs dzīvojam,” sacīja Balode.
“Viena no problēmām, ar ko varētu palīdzē humanitāras zinātnes cīnīties, ir autoritārisms, vai iztrūkstoša demokrātija, jo humanitārās zinātnes attīsta sabiedrību, attīsta kritisku domāšanu, attīsta sabiedrības pašapziņu, attīsta indivīda pašapziņu, līdz ar to cilvēks, kurš ir labi izglītojies, kurš zina savu vēsturi, kurš zina valodas, viņš nav vienkārša skrūvīte sistēmā, viņš ir domājošs cilvēks, pašpārliecināts cilvēks un ir noteikti devums visai sabiedrībai un īpaši demokrātijas attīstībai,” uzsvēra Balode.
Bijušais izglītības ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis, izvēloties studiju nozari, iesaka vispirms raudzīties uz studiju virzieniem, kas ietver plašāku apgūstamo jomu spektru.
“Ja skatās no otra gala, no pētījumiem, kas ir veltīti nākotnes profesijām, to aizvietojamiem ar, piemēram, robotiem vai robotizētām iekārtam, tad tā situācija kļūst neviennozīmīga, jo virkne darbu, kurus jūs varat iegūt, mācoties dabaszinātnes, analizēt noteiktus datus un tā tālāk, principā var aizvietot roboti. Savukārt jomas, kas ir kreatīvas un saistās, piemēram, ar izglītību, cilvēku organizēšanu, tur būs daudz grūtāk aizvietot, tām profesijām ir daudz lielāka iespēja turpināties, tas ir diezgan nozīmīgi,” skaidroja Ķīlis.
Jautāti, kas būtu pirmais, kas jāņem vērā jaunajiem studē gribētājiem, ikviens no uzrunātajiem Latvijas augstskolu mācībspēkiem atbildēja viennozīmīgi - vispirms katram nākamajam studentam pašam sev ir jāatbild, kas ir tas, kas viņu patiešām interesē jeb, tēlaini izsakoties, ir jāseko savai sirdsbalsij.
